Biedrība „Brāļu kapu komiteja”
Juridiskā adrese: Krustabaznīcas iela 9, Rīga, LV-1006
Biroja adrese: Krustabaznīcas iela 9, Rīga, LV-1006
Reģistrācijas numurs: 40008004852
Norēķinu konts: LV25UNLA0001000700855
SWIFT: UNLAV2X001
Tālruņa numurs: 67611640, 26527206
E-pasta adrese: bkkomiteja@apollo.lv
birojs@bkkomiteja.lv
Mērķi
Biedrības mērķis ir apzināt, atjaunot, izkopt un turēt kārtībā pasaules karos un Latvijas atsvabināšanas karā kritušo un mirušo Latvijas karavīru un nacionālo partizānu, kā arī citu valstu karavīru brāļu kapus.
Biedrības darbības rajons ir visa Latvija un ārvalstis, kur atrodas latviešu karavīru cīņu un piemiņas vietas. Sekmīgai darbu veikšanai tai ir tiesības dibināt nodaļas. Pilnu STATŪTU tekstu lasīt šeit
Valde
Priekšsēdētājs – Arnis Āboltiņš, vēstures speciālists
Valdes locekļi:
Teodors Nigulis, arhitekts
Edgars Skreija, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšnieks, leģionārs
Dainis Bērziņš, arhitekts
Jānis Upmanis, Latvijas Brāļu kapu komitejas un Igaunijas Karavīru kapu aprūpes savienības kopīgā projekta “Iedzīvināt kopīgo vēsturi” (Reviving joint history of Estonia and Latvia) projekta vadītājs
Vēsture
1920. gada 10. martā pēc Ministru prezidenta K. Ulmaņa ierosinājuma tika nodibināta Brāļu kapu komiteja. Tās locekļi bija Ministru prezidents, visi ministri, armijas virspavēlnieks, priekšstāvji no Sarkanā Krusta, Rīgas pilsētas valdes, Sieviešu palīdzības korpusa, Latvijas Tirgotāju savienības, kā arī daži kooptētie. Par Brāļu kapu komitejas priekšsēdētāju tika ievēlēts Ministru prezidents K. Ulmanis, kā arī tika nolemts “lūgt valdību pārņemt vēsturiskās kauju vietas savā rīcībā, stāties pie kapu apzīmēšanas un uzkopšanas, vācot līdzekļus visā valstī”.
1922. gadā Ministru prezidents Z. A. Meierovics ierosināja pārveidot Brāļu kapu komiteju par “publisku” biedrību, lai tajā varētu piedalīties ikviens Latvijas pilsonis bez tautības, izglītības un ticības izšķirības.
1922. gada 2. maijā Ministru kabinets apstiprināja jaunās Brāļu kapu komitejas statūtus. Komitejas darbību uzraudzīja kara ministrs. 1922. gada 21. jūnijā notika Brāļu kapu komitejas dibināšanas sapulce, ko atklāja aisardzības ministrs Gustavs Zemgals. Nodibinātā Brāļu kapu komiteja neuzsāka savu darbību no jauna. Tā turpināja iepriekšējās Brāļu kapu komiteja darbus, turklāt valdē lielākoties bija tie paši cilvēki, kas aktīvi darbojās arī iepriekš.
1989. gada 15. aprīlī vairāk nekā 300 entuziastu no visas Latvijas atjaunoja Brāļu kapu komiteju un apliecināja savu uzticību pirmās brīvvalsts Brāļu kapu komitejas ideāliem un mērķiem. Tika uzsākts darbs visu karavīru kapu sakārtošanā, nopostīto latviešu karavīru pieminekļu likteņu noskaidrošanā un to atjaunošanā.
Plašs, ilustratīvi bagāts raksts par Brāļu kapu komitejas vēsturi un Rīgas Brāļu kapu izveidošanu lasāms šeit. Raksta autors Brāļu kapu komitejas valdes priekšsēdētājs Eižens Upmanis sarakstījis to speciāli grāmatai „Rīgas Brāļu kapi. 1915-1936-2011”.
Atskats uz padarītiem darbiem laika periodā 1989-1999
1989.g. 15. aprīlis – atjaunošanas kongress
1989.g. 2. decembris – kopējā brāļu kapā pie Litenes kapsētas tiek pārapbedīti 11 nezināmi latviešu karavīri – 1941.g. komunistiskā masu terora upuri
1991.g. 15. jūnijs – atklāta labiekārtota vācu karagūstekņu kapsēta Rīgā, Klijānu ielā
1991.g. jūlijs – BKK organizēta jauniešu grupa pirmo reizi no Latvijas piedalās starptautiskā karavīru kapu kopšanas nometnē Vācijā
1993.g. 2. septembris – sāk darbu BKK un Volksbund Deutsche Kriegsgräberfürsorge e.V birojs
1996.g. 24. janvāris – noslēgts līgums starp Latvijas un Vācijas valdību par karā kritušo personu apbedījumiem
1998.g. 8. maijs – sākta latviešu leģionāru pārapbedīšana Lestenes brāļu kapos
Plašāks darbu uzksaitījums šeit.
