Page 6 of 7

In memoriam

ALDIS EGILS HARTMANIS

1929. gada 31. janvāris – 2015. gada 10. maijs

Mēs atvadāmies no mūžībā aizgājušā Brāļu kapu komitejas darbības atjaunotāja, Goda biedra un ilggadīga Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļas vadītāja, latviešu karavīra Alda Egila Hartmaņa.
Aldis Egils Hartmanis ir devis nenovērtējamu ieguldījumu Otrajā pasaules karā kritušo latviešu karavīru apbedījumu apzināšanā un grūtajā karavīru pārapbedīšanas darbā: Brāļu kapu komiteja ir saņēmusi ziņas par vairāk nekā 400 kopš Otrā pasaules kara laika aizmirstām karavīru apbedījumu vietām Latvijā un no 1996. gada ar Alda palīdzību vairāk nekā 1000 karavīru ir atraduši karavīru godam un cieņai atbilstošu mūžīgās atdusas vietu Lestenes latviešu karavīru brāļu kapos un Saldus vācu karavīru brāļu kapos. Aldis ir palīdzējis radiniekiem noskaidrot kritušo karavīru likteņus, organizējis piemiņas zīmju uzstādīšanu latviešu karavīriem un to kopšanu, vadījis gan jauniešu, gan veterānu ekskursijas pa kauju un piemiņas vietām Kurzemē un Zemgalē. Par savu un Brāļu kapu komitejas darbību Aldis ir rakstījis Latvijas un ārvalstu latviešu presē.
Brāļu kapu komitejas un Jelgavas domes rīcībā ir Alda pētījumi par karavīru kapiem Jelgavā un Jelgavas apriņķa Lāčplēša kara ordeņa kavalieru likteņiem. Savā dzīves pieredzē un uzskatos Aldis ar mums ir dalījies ģimnāzista, lauku izpalīga un leģionāra atmiņu grāmatā „Jauns un traks tu, puika, esi bijis!”

Lai Tev mierīga atdusa dzimtenes smiltainē!

Simtgades 1915-2015 piemiņas pasākums Svētē

21.maijā plkst. 12.00 Svētes pamatskolā Vilces ielā 6 notiks piemiņas pasākums Daugavgrīvas 1. un 2. zemessardzes bataljona kaujām Svētē, Ruļļu kalnos. Pasākumā piedalīsies Ieva Akurātere, Miervaldis Jenčs, Juris Kulakovs un Viktors Jansons. Pēc pasākuma klusuma brīdis un ziedu nolikšana pie Latviešu strēlnieku pieminekļa. Brāļu kapu komiteju šajā pasākumā pārstāvēs Andis Siliņš, Teodors Nigulis, Jānis Lismanis un Elmārs Pelkaus.

Atvadīšanās no BKK pārstāvja A. E. Hartmaņa

Jelgavā 2015.gada 14.maijā Baložu kapos tika apglabāts ilggadējs Brāļu kapu komitejas pārstāvis Aldis Egils Hartmanis. Līdzjūtība aizgājēja radiniekiem, domu biedriem un līdzgaitniekiem.

Izsludina pieteikšanos uz bezmaksas vasaras nometni

Līdz 11. maijam jaunieši no visas Latvijas vecumā no 16 līdz 21 gadam aicināti pieteikties bezmaksas desmit dienu nometnei, kas no 13. līdz 22. jūnijam notiks dažādās Latvijas pilsētās. Nometnē piedalīsies 28 jaunieši – 14 no Latvijas un 14 no Igaunijas, lai kopīgi iepazītu mūsu tautu vēsturi, pārbaudītu sevi dažādās sportiskās un atraktīvās aktivitātēs, kā arī dotos ekskursijās un sakoptu karavīru piemiņas vietas.

Nometnes laikā dalībniekiem būs iespēja piedalīties radošajās darbnīcās, doties ekskursijās un iepazīt Latvijas un Igaunijas kopīgo vēsturi. Profesionālu pedagogu un instruktoru uzraudzībā tiks piedāvāta iespēja uzzināt par karavīru ikdienu, apgūt praktiskus izdzīvošanas paņēmienus, iejusties improvizētās kara spēlēs, kā arī izbaudīt vasaru jūras krastā. Īpašs notikums būs sadraudzības vakars ar populāru Latvijas mūziķu piedalīšanos, kuru apmeklēt aicinātas arī nometnes dalībnieku ģimenes un draugi. Obligāta prasība, lai piedalītos nometnē, ir angļu valodas zināšanas, jo puse dalībnieku būs no Igaunijas.

Nometni organizē Latvijas Brāļu kapu komiteja kopā ar Igaunijas Karavīru kapu aprūpes savienību (Eesti Sõjahaudade Hoolde Liit) Eiropas Savienības programmas Igaunija – Latvija projekta „Iedzīvināt kopīgo vēsturi” ietvaros. Dalība nometnē ir bez maksas, un to finansiāli atbalsta Eiropas Savienība.

Lai pieteiktos nometnei, līdz 11. maijam ir jāaizpilda elektroniska pietiekuma anketa angļu valodā.

Nometnes organizētāji izvērtēs iesūtītos pieteikumus, atlasot 14 dalībniekus, kuri varēs baudīt piedzīvojumus desmit dienu garumā vēstures nomentē Latvijā.

Papildus informācija
Edgars Gertners
Nometnes koordinators
26433326

Projektu „Iedzīvināt kopīgo vēsturi” finansiāli atbalsta Eiropas Savienība. Projekta saturiskais vadītājs ir Latvijas Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Eižens Upmanis. Projekta ietvaros notiek četras galvenās aktivitātes: 1) vēsturisks pētījums par Latvijas Igaunijas brīvības cīņām; 2) vēsturisko piemiņas vietu sakopšanas talkas; 3) jauniešu nometnes un 4) interneta vietnes izveide. Lai projekts būtu veiksmīgs, visās aktivitātēs būtiska ir cieša Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbība.

Ielūgums uz talku un gadskārtējo piemiņas pasākumu Jaunajā Jāņa kapsētā Tartu

2015. gada 26. aprīlī no 12:00-18:00 Jaunajā Jāņa kapsētā Tartu notiks talka piemiņas vietā, kas veltīta 180 latviešu strēlnieku pulku karavīriem un 98 latvju bēgļiem, kuri gāja bojā Pirmajā pasaules karā, kā arī Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu laikā. Talkas laikā tiks sakopta un labiekārtota piemiņas vieta, kā arī būs iespēja uzzināt par Latvijas un Igaunijas neatkarības cīņām.

Talku rīko biedrība “Brāļu kapu komiteja” sadarbībā ar Igaunijas karavīru kapu aprūpes savienību projekta “Reviving Joint History” projekta ietvaros, kuras mērķis ir pētīt un iedzīvināt Latvijas un Igaunijas kopīgo kultūrvēsturisko mantojumu, atgādinot, ka brīvība abās valstīs tika iegūta kopīgiem spēkiem. Projekta ietvaros karavīru un upuru piemiņas vietās notikušas jau 2 talkas – Strenčos un Mazsalacā, un Tartu būs noslēdzošā talka, kurā piedalīties aicināts ikviens interesents.

Pasākuma plāns
11:45 pulcēšanās pie Jaunās Jāņa kapsētas Tartu
12:00–14:00 piemiņas vietas uzkopšana un labiekārtošana
14:15–15:00 svinīgā uzruna un vainagu nolikšana
15:30–17:45 kopīga svētku maltīte talkas dalībniekiem

Sīkāka informācija par talku un dalību tajā: bkkomiteja@apollo.lv

Pabeigts pirmais vēstures izpētes posms Igaunijā

Augusta sākumā 18 jaunieši no Latvijas un 14 jaunieši no Igaunijas pavadīja desmit dienas vēstures izpētes nometnē Igaunijā, apceļojot slavenākās brīvības cīņu piemiņas vietas, sakopjot tās, kā arī iepazīstot Igaunijas kultūrvēsturisko mantojumu. Ar Eiropas Savienības atbalstu tapusī nometne ir pirmais posms programmas Igaunija – Latvija ietvaros, kura mērķis ir pētīt un iedzīvināt Latvijas un Igaunijas kopīgo kultūrvēsturisko mantojumu, atgādinot, ka brīvība abās valstīs tika iegūta kopīgiem spēkiem.

Nometnes pirmais posms tika pavadīts netālu no Pērnavas, Jopres pilsētiņā, kur notika iepazīšanās un saliedēšanās. Dalībnieki veidoja kopīgo nometnes karogu, apmeklēja Igaunijas Dzelzceļa muzeju Lavasārē, un izmantoja unikālu iespēju izbraukt ar vilcienu, kāds tika izmantots Otrā Pasaules kara laikā. Katru dienu dalībnieki gida pavadībā devās ekskursijās, lai uzzinātu par Igaunijas vēsturi, neatkarības cīņām un valsts nozīmīgākajām personām. Lai labāk izprastu vēstures notikumus, tika apmeklētas arī piemiņas vietas: Igaunijas pirmā prezidenta Konstantīna Petsa piemiņas vieta, kara baznīca Tori, kurā tika iesvētīts Igaunijas karogs u.c. Ar aizrautību nometnes dalībnieki iepazina Pērnavas muzeju, aplūkojot interaktīvas ekspozīcijas, kas atklāj Igaunijas vēsturi no pirmās apmetnes līdz mūsdienām.

Otrs – praktiskais nometnes posms – tika pavadīts Valgā, Militārās tematikas parkā un Patriotiskās audzināšanas muzejā. Dalībniekiem bija iespēja izmēģināt dažādas karavīru treniņu un šķēršļu joslas, šaušanu, braukšanu ar bruņu transportieri, kara spēli ar lāzerieročiem Otrā pasaules kara ierakumos, kā arī dzīvi kazarmās. Ik rītu notika arī latviešu – igauņu valodas mācīšanās. Ekskursiju un praktisko nodarbību laikā tika iepazīta gan Igaunijas, gan Latvijas vēsture, jo daudzviet kaimiņvalstī izvietotas piemiņas vietas arī latviešu karavīriem un bēgļiem. Nometnes ietvaros notika arī talka Jaunajos Jāņa kapos Tartu, kur tika sakopta Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku un bēgļu piemiņas vieta.

Lai vēstures izpēti padarītu atraktīvāku, dalībnieki iestudēja arī vairākas etīdes, kurās izspēlēja iedomātas situācijas ar tēliem un vietām, kuras tika iepazītas ekskursijās. Etīdes, kā arī tautasdziesma “Bēdu manu lielu bēdu” latviešu un igauņu valodā tika prezentēta nometnes viesiem kopīgajā draudzības vakarā. Viens no lielākajiem pārsteigumiem nometnes dalībiekiem bija kopīgais dziesmu vakars ar mūziķiem Māru Holšteinu – Upmani un Goran Gora. Nometnes laikā dalībniekiem bija arī iespēja redzēt populārākās tūrisma vietas Igaunijā, piemēram, Munameģi, foreļu audzētavu Sindi u.c.

Nometnē piedalījās jaunieši no Rīgas, Vircavas, Valkas, Gaujienas, Cēsīm, Valmieras, Jelgavas, Pērnavas, Tartu – gan dažādu jaunsargu organizāciju pārstāvji, gan tie, kuriem interesē Latvijas un Igaunijas vēsture. Dalība nometnē bija bez maksas, un, lai tajā piedalītos, bija nepieciešamas labas angļu valodas zināšanas, kā arī jaunieši rakstīja motivācijas vēstules, kuras vērtēja nometnes komisija. Nometne Igaunijā bija pirmais posms programmas Igaunija – Latvija ietvaros un paredzēts, ka nākamgad jaunieši desmit dienas pavadīs Latvijā, Alūksnē, lai turpinātu iepazīt kopīgo vēsturi.

Nometni organizē Latvijas Brāļu kapu komiteja kopā ar Igaunijas Karavīru kapu aprūpes savienību (Eesti Sõjahaudade Hoolde Liit) Eiropas Savienības programmas Igaunija – Latvija projekta Iedzīvināt kopīgo vēsturi ietvaros.

Prezentāciju par pavadīto laiku var apskatīt šeit.

Papildus informācija
Edgars Gertners
Nometnes koordinators
26433326

Ir zināmi METU konkursa rezultāti

Konkurss “PIEMIŅAS VIETA LATVIJAS UPURIEM VJATLAGA NOMETNĒS KRIEVIJĀ” tika izsludināts ar mērķi iegūt idejas skici piemiņas vietai ar pieminekli latviešu represētajiem Kirovas apgabalā, Verhņekamskas rajona Sozima ciemā, Krievijā.

Konkursa žūrija – priekšsēdētājs Eižens Upmanis, priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dripe, locekļi Edgars Skuja, Gunārs Resnais, Jolanta Vaļēviča, Jānis Aivars Baškers, Bruno Strautiņš un Arno Heinrihsons š.g. 11.augustā pieņēma lēmumu piešķirt trīs prēmijas no septiņiem iesniegtajiem darbiem, ievērojot konkursa nolikuma nosacījumus.

Pirmo vietu un prēmiju 1000 EURO apmērā saņem darbs ar devīzi ELZ82. Autori māksliniece Elīna Lazdiņa, arhitekte Dace Ūdre, Elīna Zālīte, birojs „2727”. Bilde šeit. Viens no darbiem, kur dominē krusta zīme – lakonisks, veiksmīgi izstrādāts labiekārtojums, maz lietoto materiālu. Makets izpildīts tehniski pavirši, bet ideja ir pilnībā nolasāma. Mērogs visai kompozīcijai (6 m augsts veidojums) ir vietai atbilstošs un tēlnieciski izvērstā krusta zīme labi nolasīsies konkrētajā vidē. Tā ir lakoniska un pārliecinoša. Piedāvājums veidot piemiņas zīmi stikla šķiedras audumā, kas apvilkts metāla karkasam ir jāizvērtē speciālistiem – tāpat kā vārdu virkni iestrādāt ar smilšu palīdzību – vai ziemeļu apstākļos materiāli būs noturīgi.

Otro vietu un prēmiju 750 EURO apmērā saņem darbs ar devīzi TCM71. Arhitektu birojs „Vecumnieks & Bērziņi”, arhitekti Dainis Bērziņš, Edvīns Vecumnieks, Benita Bērziņa. Bilde šeit. Viens no rūpīgāk izstrādātajiem darbiem, kurā lietoti daudz un dažādi materiāli. Filozofiskā doma ir saprotama – piemiņas vieta kā kapela ar krustu izsaka saistību ar Latviju. Tuvojoties pa ceļu no jebkuras puses, betona sienas kļūst neizteiksmīgas – no abām pusēm taisnstūris profilā, pretskatā – kapela nolasās. Vārdu ieraksti uz sagāztās sienas iekšpusē attaisnojami, bet telpa ir relatīvi šaura. Objekts drīzāk atgādina tehnisku būvi (arhitektoniskā kompozīcija laba), kuru, iespējams, vietējie vēlēsies sabojāt.

Trešo vietu un prēmiju 500 EURO apmērā saņem darbs ar devīzi PPP21. Tēlnieks Gļebs Panteļejevs, arhitekts Andris Veidemanis. Bilde šeit. Profesionāli izstrādāta, spēcīga tēlniecība, bet arhitektoniskais plānojums nepārliecina, daudz nevajadzīgu nejaušību (nav skaidra ģeometrija). Vārdi iestrādāti horizontālā virsmā, kas nav piemēroti apstākļiem. Ir neliela pretruna ar nosaukumu „Cerību stars”, jo saule atrodas pretējā pusē un nespīdēs caur atvērumu, saistība ar Latviju nav iezīmēta vizuāli uztveramā veidā.

Žūrijas rekomendācijas pirmās vietas darba autoriem – obligāti konsultēties ar speciālistiem par stikla auduma lietošanu uz metāla karkasa ekstremālos ziemeļu apstākļos, kā arī noskaidrot, vai tehnoloģiski iespējams iestrādāt bojā gājušo vārdus tādā tehnikā kā minēts paskaidrojuma rakstā. Gadījumā, ja piedāvātā tehnoloģija nav iespējama, jāparedz materiāla maiņa, iestrādājot uz vertikālās plāksnes simboliska lieluma vārdus. Vēlams visu teritoriju mākslīgi paaugstināt, lai objekts eleganti paceltos un būtu labāk redzams. Nepieciešams paredzēt uz ceļa „kabatas” dažu automašīnu novietošanai.

Jau drīzumā uz sarunu procedūru par projekta izstrādi un tā īstenošanu (pieminekļa izgatavošanu) tiks aicināta metu konkursa uzvarētāju autoru grupa.

„Esmu pārliecināts, ka Latvijas valdība, ziedotāji un sponsori atbalstīs šī pieminekļa idejas realizēšanu dzīvē,” tā min biedrības „Brāļu kapu komiteja” priekšsēdētājs Eižens Upmanis.

Uzstādīta piemiņas zīme gūstā mirušajiem latviešu karavīriem Krievijā

2014.gada jūlijā ir uzstādīta piemiņas zīme gūstā mirušajiem latviešu karavīriem Kirovas apgabala Verhņekamskaja rajona Rudņičnaja ciemā Krievijā.

Saskaņā ar Latvijas – Krievijas starpvalstu vienošanos par kapu statusu, Brāļu kapu komiteja ir saņēmusi ziņas par vairāku simtu karagūstekņu nometnēs mirušo latviešu karavīru apbedījumiem Krievijā, bijušo Otrā pasaules kara karagūstekņu nometņu kapsētās.

Pēc Brāļu kapu komitejas pasūtījuma arhitektu birojs “Vecumnieks un Bērziņi” izgatavojis projektu tipveida piemiņas zīmei gūstā mirušo latviešu karavīru piemiņai. Pirmo no šīm zīmēm tika nolemts uzstādīt bijušo karagūstekņu nometnes kapsētā Kirovas rajona Rudničnaja ciemā, kur jau līdzīgas piemiņas zīmes ir uzstādījušas Vācijas un Ungārijas kara kapu aprūpes organizācijas. Šī zīme izgatavota Latvijā, akmens apstrādes firmā AKM, un tajā iemūžināti 36 zināmo, šajā kapsētā apbedīto latviešu karagūstekņu vārdi.

Brāļu kapu komiteja turpina darbu, lai līdzīgas piemiņas zīmes tiktu uzstādītas arī citās vietās Krievijā, kur apbedīti latviešu karagūstekņi. Nākamās no tām paredzētas uzstādīt apdzīvotā vietā Sjasstroj Ļeņingradas apgabalā un Čerepovecas pilsētā Vologdas apgabalā. Katrā no šīm vietām apbedīti vairāki desmiti latviešu karavīri.

Aicinājums jauniešiem pieteikties vēstures izpētes nometnei Igaunijā

Līdz 28. jūlijam jaunieši no visas Latvijas vecumā no 16 līdz 23 gadiem aicināti pieteikties bezmaksas desmit dienu nometnei, kas notiks no 4. līdz 13. augustam Igaunijā. Nometnē piedalīsies 30 jaunieši – 15 no Latvijas un 15 no Igaunijas, kopīgi iepazīstot mūsu tautu vēsturi, kopjot kritušo karavīru piemiņas vietas, draudzīgā atmosfērā mācoties igauņu valodu un pārbaudot sevi dažādās sportiskās un atraktīvās aktivitātēs.

Nometnes ieskaņā pirmās trīs dienas dalībnieki pavadīs Pērnavā, jūras krastā, spēlējot dažādas spēles, dodoties izjādēs ar zirgiem un iepazīstot igauņu valodu un kultūru. Nometnes turpinājumā jaunieši dosies uz Valgu, kur profesionālu pedagogu un instruktoru uzraudzībā varēs apgūt dažādus praktiskus izdzīvošanas paņēmienus, izbaudīt dzīvi specializētā militārā nometnē, piedalīties radošajās darbnīcās, apgūt igauņu valodas pamatus un iegūt jaunus draugus. Nometnes laikā plānotas arī vairākas lekcijas un eksursijas: uz Tartu, uz vēsturiskām kauju vietām, muzejiem, kā arī notiks kritušo karavīru piemiņas vietas sakopšanas talka.

Nometni organizē Latvijas Brāļu kapu komiteja kopā ar Igaunijas Karavīru kapu aprūpes savienību (Eesti Sõjahaudade Hoolde Liit) Eiropas Savienības programmas Igaunija – Latvija projekta „Iedzīvināt kopīgo vēsturi” ietvaros. Dalība nometnē ir bez maksas, un to finansiāli atbalsta Eiropas Savienība.

Lai pieteiktos nometnei, līdz 28. jūlijam jāsūta pieteikuma epasts uz adresi bkk.estlat@gmail.com , norādot:
Vārdu, uzvārdu
Skolu un dzīvesvietu
Vecumu
Valodu prasmes
Motivāciju dalībai nometnē – jābūt zināmai interesei par kara vēsturi

Nometnes organizētāji izvērtēs iesūtītos pieteikumus, atlasot 15 dalībniekus, kuri varēs baudīt piedzīvojumus desmit dienu garumā vēstures nomentē Igaunijā.

Papildus informācija
Edgars Gertners
Nometnes koordinators
26433326

Vienota veida informatīvās zīmes karavīru brāļu kapos Latvijā

Lai unificētu karavīru kapsētu norādes zīmes Latvijā un uzlabotu to vizuālo veidolu, Brāļu kapu komiteja ir izstrādājusi priekšlikumu par vienotu principu ieviešanu karavīru kapsētu norādes zīmēm.

1. Zīmei ir stilizēts latviešu kapu zīmes veidols, tā ir izgatavojama paliekošos materiālos atbilstoši pievienotajam rasējumam.

2. Karavīru apbedījumu apzīmēšanai ir izveidota piktogrammu sistēma, kas ļauj atšķirt un identificēt galvenos Latvijā esošos karavīru apbedījumu veidus pēc to valstiskās un vēsturiskās piederības bez papildus tekstuāliem paskaidrojumiem. Lai vienkāršotu apbedījumu vēsturisko periodizāciju un ārzemju karavīru apbedījumiem nebūtu nepieciešami papildus tekstu tulkojumi, galvenie karadarbības periodi Latvijas 20. gadsimta vēsturē ir apzīmēti ar attiecīgā kara norises gadskaitļiem.

3. Lai informatīvā zīme identificētu konkrēto kapsētu, uz tās rakstīts vietas nosaukums, pēc kura tā ir reģistrēta. Šis toponīms ir rakstīts valsts valodā.

4. Izstrādātā apzīmējumu sistēma ļauj šos datus kombinēt gadījumos, kad konkrētajā karavīru apbedījuma vietā ir apglabāti vairāku karu vai dažādu valstu armiju piederīgie.

5. Latvijā retāk sastopamajiem karavīru apbedījumu veidiem tiek pielietota vispārīgā karavīru kapu piktogramma un papildus tekstuāls skaidrojums par tur apbedīto karavīru valstisko piederību valsts valodā.

6. Katrā konkrētā gadījumā piedāvātās sistēmas ietvaros vēlams izvēlēties apzīmējumu kopumu, kas lakoniski un precīzi sniedz apmeklētājam nepieciešamo informāciju par šo apbedījuma vietu.
Zīmju grafiskais materiāls Šeit

Grafiskā materiāla lejupielāde iespējama šeit lejuplādēt

Page 6 of 7

Powered by WordPress & Theme by Anders Norén