Page 5 of 7

In memoriam

EDVĪNS ĀBULS
(1928 – 2016)
Brāļu kapu komiteja izsaka visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem un domubiedriem, arhitektu Edvīnu Ābulu mūžībā aizvadot.
Mēs atcerēsimies Edvīnu Ābulu kā Brāļu kapu komitejas darbības atjaunotāju un Brāļu kapu komitejas Goda biedru. Viņš bija ilggadīgs Brāļu kapu komitejas Saldus nodaļas un komitejas revīzijas komisijas vadītājs. Kopā ar saviem domubiedriem devis nenovērtējamu ieguldījumu Otrā pasaules kara laikā kritušo karavīru un kara upuru apbedījumu vietu apzināšanā, apzīmēšanā un kopšanā Saldus novadā.
Pēc arhitekta Edvīna Ābula projekta ierīkota un izbūvēta viena no lielākajām karavīru kapsētām Latvijā – Otrā pasaules karā kritušo Vācijas armijas karavīru kopkapsēta “Saldus” Novadnieku pagastā, kur mūžīgos atdusas vietu raduši gan vācu, gan arī latviešu karavīri.
Vieglas smiltis dzimtenes smiltājā!

Brāļu kapu komitejas valde

Par latviešu karavīru pārapbedīšanu Lestenes brāļu kapos.

2015. gada 22.decembrī no Krievijas Federācijas pārvestās 236 latviešu leģiona karavīru mirstīgās atliekas šobrīd atrodas glabāšanā šim nolūkam piemērotās telpās. Brāļu kapu komiteja apkopo pēc publiskotā karavīru saraksta pieteikušos karavīru piederīgo sniegto informāciju un precizē kritušo karavīru personīgos datus. Brāļu kapu komiteja izsaka vislielāko pateicību piederīgajiem, interesentiem, organizācijām un arī pašvaldībām, visiem, kas atsaucās mūsu aicinājumam un atrada iespēju sniegt jebkādas ziņas gan par pārvestajiem karavīriem, gan paziņoja par karavīriem, par kuru likteni vēl arvien trūkst ziņas.

Pēc vairākkārtējām konsultācijām, Aizsardzības ministrija, Brāļu kapu komiteja, Latvijas Nacionālo karavīru biedrība un Daugavas Vanagu pārstāvniecība Latvijā pieņēma sekojošu lēmumu:
1) Visu 236 pārvesto latviešu leģiona karavīru mirstīgās atliekas tiks apbedītas latviešu leģiona karavīru brāļu kapos Lestenē saskaņā ar attiecīgo starpvalstu vienošanos principiem un esošo ekshumācijas un mirstīgo atlieku pārvešanas dokumentāciju;

2) Pārvesto karavīru kapu un kapa plākšņu iesvētīšanu un atklāšanu plānots veikt 2016. gada 8. maijā;

3) Ievērojot pārapbedāmo personu skaitu un nepieciešamo darbu apjomu, parapbedīšanas process tiks veikts pēc iepriekš saskaņota plāna, kas paredz sekojošus darbus:
– personas datu precizēšana un nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana pārapbedīšanas procedūrai un individuālo kapa plākšņu izgatavošanai (Brāļu kapu komiteja) līdz š. g. 15. – 18. martam;
– karavīru mirstīgo atlieku ieapbedīšana Lestenes brāļu kapos (Brāļu kapu komiteja, NBS), ievērojot izveidotā kapu lauka saglabāšanas un vēlākas labiekārtošanas tehniskās prasības, esošo ekshumācijas un mirstīgo atlieku pārvešanas dokumentāciju, kā arī atbilstošus laika apstākļus, paredzēta laikā līdz š. g. aprīļa vidum;
– individuālo kapa plākšņu izgatavošana un uzstādīšana (Latvijas Nacionālo karavīru biedrība un Daugavas Vanagu pārstāvniecība Latvijā), paredzēts pabeigt līdz š. g. aprīļa beigām.

Par 2016. gada 8.maijā Lestenes brāļu kapos paredzēto pasākumu laiku un norisi tiks sniegts atsevišķs paziņojums gan karavīru piederīgajiem, gan Latvijas plašsaziņas līdzekļiem.

Brāļu kapu komitejas
valdes priekšsēdētāja p.i. Arnis Āboltiņš

bkkomiteja@apollo.lv ; birojs@bkkomiteja.lv
tālr.: 26527206 vai 67611640

Brāļu Kapu Komitejas padarītais 2015. gada rudenī

2015. gada 21. decembrī Brāļu kapu komitejas pārstāvji izbrauca uz Sebežu, lai pārvestu 236 identificēto latviešu karavīru mirstīgās atliekas uz Latviju, pārapbedīšanai Lestenes brāļu kapos.

2015. gada 3. – 4. decembrī Brāļu kapu komitejas pārstāvji Maskavā tikās darba sarunās ar Krievijas puses pilnvaroto organizāciju “Vojennije memoriali” par Latvijas – Krievijas starpvalstu vienošanās par kara un represiju upuru apbedījumu statusu izpildes gaitu. 4. decembrī Brāļu kapu komitejas pārstāvji piedalījās Latvijas – Krievijas Jauktās komisijas par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā izpildes nodrošināšanu trešajā sēdē.

2015. gada 11. novembrī igauņu karavīru brāļu kapos Mazsalacā iesvētīja 2015. g. pārapbedīto 10 nezināmu Igaunijas armijas karavīru kapa plāksnes. Ceremonijā piedalījās Igaunijas aizsardzības ministrijas, Mazsalacas novada pašvaldības un Brāļu kapu komitejas pārstāvji.

2015. gada decembrī Brāļu kapu komitejas pārstāvji devās uz Krieviju, lai novērtētu paveiktos darbus un pārbaudītu personu datus, kas tiks iekalti piemineklī latviešu karagūstekņiem Ļeņingradas apgabala Volhovas rajona Sjasstrojā. Projektu ir izstrādājis SIA “Arhitektu birojs Vecumnieks&Bērziņi”.

2015. gada 5. novembrī notika Brāļu kapu komitejas organizētā pie Spieķu kalna atrasto 77 karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšana Ķekavas novada Trušeļu brāļu kapos.

2015. gada 23.oktobrī notika Latvijas Kara muzeja organizētā Ložemetējkalna apkārtnē atrasto, Pirmā pasaules kara laikā kritušo 30 karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšana Peitiņu kapsētā un piemiņas brīdis pie Kraslovsku mājām. Pie Ložemetējkalna atrastais latviešu strēlnieks Sv. Jura krusta ordeņa kavalieris Andrejs Kurpnieks 2015. gada 28. oktobrī apbedīts Rīgas brāļu kapos.

2015. gada 16. – 18. oktobrī notika Pirmā pasaules kara laika latviešu strēlnieku un citu Krievijas armijas daļu karavīru apbedījumu vietas izpēte Ķekavas novadā, pie Spieķu kalna. Brāļu kapu komiteja konstatēja, ka
1) no 1937. g. iekārtotās karavīru kapsētas teritorijas Spieķu kalnā uz Trušeļu brāļu kapiem 1977. g. pārapbedīta tikai daļa no karavīriem, kas sākotnēji tika noteikts 1990.g. pārbaudes izrakumu laikā, izpētot daļu no kapsētas teritorijas.
2) izpētes darbu laikā 2015.g. tika konstatēta bijušās karavīru kapsētas teritorija, kurā ekshumētas 77 karavīru mirstīgās atliekas un pēc atrastajiem priekšmetiem, kā arī zīmotņu un formas tērpu fragmentiem, var secināt, ka atrastie ir bijuši karavīri no latviešu strēlnieku un citām Krievijas armijas vienībām. Pārbaudīta arī teritorija bijušās kapsētas apkārtnē, kur konstatētas fortifikācijas būvju (blindāžu un ierakumu) paliekas, kā arī Pirmā pasaules kara laikā izmantotā munīcija, karavīru mirstīgās atliekas nav atrastas.

2015. gada 17. – 27. septembrī Brāļu kapu komitejas uzdevumā Kārlis Bērziņš un Dzintars Kraujiņš devās uz Tomskas apgabalu, lai Kargasokas rajonā apzinātu 1941.g. un 1949.g. deportēto Latvijas iedzīvotāju apbedījumu vietas. Kargasokas rajonā tika apsekotas 10 kapsētas vai kapsētu vietas, kur pēc Latvijas un Krievijas arhīvu ziņām varētu būt apbedīti līdz 1953. gadam izsūtījumā mirušie Latvijas iedzīvotāji.

Publicēti 2015. gada decembrī uz Latviju pārvesto latviešu karavīru vārdi un zināmie apkopotie personas dati

Pilnu pārvesto karavīru sarakstu var apskatīt šeit:

Vairāk par pārvešanas procesu var lasīt preses relīzēs:
“Par latviešu karavīru pārvešanu”
“Otrā pasaules kara laikā kritušo latviešu karavīru pārvešana no Krievijas uz Latviju ir unikāls gadījums” (oriģināli publicēts apollo.tvnet.lv)

Par latviešu karavīru pārvešanu

Īsi pirms šī gada Ziemassvētkiem Brāļu kapu komiteja, pildot uzdevumus, kurus Latvijas valsts tai uzticējusi Latvijas- Krievijas starpvalstu vienošanās par kara un represiju apbedījumiem ietvaros, veica latviešu karavīru mirstīgo atlieku pārvešanu dzimtenē no Krievijas. Līdzās mūsu represēto tautiešu apbedījumu vietu noskaidrošanai un piemiņas zīmju izveidošanai, kritušo latviešu karavīru pārapbedīšana uz Latviju ir viens no šīs starpvalstu vienošanās svarīgajiem uzdevumiem. Jau 2012. gadā, sadarbojoties ar dažādu valstu arhīviem, Brāļu kapu komiteja ieguva informāciju par kara kapiem Krievijā, kuros apbedīti Otrā pasaules karā kritušie Latvijas iedzīvotāji.
Sadarbībā ar Vācu kara kapu aprūpes Tautas apvienību 2013. g. vasarā Pleskavas apgabalā, Puškina Kalnu apkaimē pie Voronkovo ciema, Brāļu kapu komitejas Pārapbedīšanas grupa piedalījās Otrā pasaules kara laikā kritušo Vācijas armijas karavīru apbedījumu vietas izpēte ar mērķi ekshumēt karavīru mirstīgās atliekas un pārapbedīt tās karavīru kapsētā, atbilstoši starpvalstu līgumos noteiktajai cieņas pilnai attieksmei pret karā kritušajiem karavīriem. Izpētes darbu laikā tika ekshumētas vairāk nekā 250 karavīru mirstīgās atliekas un lielāko daļu no karavīriem izdevās identificēt, salīdzinot iegūto informāciju ar Vācijas bruņoto spēku arhīvā esošajiem datiem.
Identifikācijas procesu Vācijas speciālisti pabeidza 2015. gada maija beigās un Latvijas puse saņēma ziņu par 236 identificētiem latviešu karavīriem, kas bija karojuši Vācijas armijas sastāvā Latviešu leģiona vienībās. Saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem par kara upuru apbedījumu statusu starp Vāciju un Krieviju (1992.g.), Latviju un Vāciju (1997.g.), Latviju un Krieviju (2008.g.), tika panākta vienošanās par identificēto latviešu karavīru pārvešanu uz Latviju un apbedīšanu Lestenes brāļu kapos. Šī gada jūnija vidū saņemta Tukuma novada pašvaldības piekrišana par 236 latviešu karavīru apbedīšanu Lestenes brāļu kapos. Jūlija vidū saņemta arī Krievijas puses piekrišana identificēto latviešu karavīru pārapbedīšanai Latvijā.
Mirstīgo atlieku nodošana Latvijas pusei notiek, Brāļu kapu komitejai sadarbojoties ar attiecīgo valstu pilnvarotajām organizācijām: asociāciju “Kara memoriāli” (Ассоциация международного военно-мемориального сотрудничества «Военные мемориалы» (Krievija) un Vācu kara kapu aprūpes Tautas apvienību (Volksbund Deutsche Kriegsgräberfürsorge e. V. (Vācija).
Ņemot vērā pārapbedīšanai neatbilstošos laika apstākļus, Brāļu kapu komiteja ir pieņēmusi lēmumu, ka mirstīgās atliekas tiks novietotas glabāšanā šim nolūkam atvēlētās telpās. Lēmums par iespējamo pārapbedīšanas laiku, procedūru un ceremoniju tiks pieņemts kopīgi ar Aizsardzības ministriju un Latvijas nacionālo karavīru biedrību, kā arī citām Latvijas iestādēm un organizācijām. Brāļu kapu komiteja publicēs identificēto karavīru sarakstus ar lūgumu pieteikties minēto karavīru tuviniekiem. Par pieņemto pārapbedīšanas lēmumu tiks sniegts paziņojums gan karavīru piederīgajiem, gan Latvijas plašsaziņas līdzekļiem.
Brāļu kapu komitejas valdes priekšsēdētāja p.i. Arnis Āboltiņš
bkkomiteja@apollo.lv ; birojs@bkkomiteja.lv
tālr.: 26527206 vai 67611640

Atskats uz ES atbalstītā projekta „Reviving Joint History” ietvaros organizēto nometni

Ieelpojot dzīvo vēsturi

Izdota grāmata par Latvijas un Igaunijas kopīgajām brīvības cīņām

Latvijas Brāļu kapu komiteja sadarbībā ar Igaunijas Karavīru kapu aprūpes savienību izdevusi informatīvu grāmatu “Latvijas un Igaunijas kopīgās Brīvības cīņas 1918.-1919.”. Grāmatā apkopoti zīmīgāko Brīvības cīņu norises apraksti, kā arī ietvertas fotogrāfijas no piemiņas vietām, kurās abās valstīs apglabāti cīņās kritušie. Grāmata tapusi ar Eiropas Savienības atbalstu programmas Igaunija – Latvija ietvaros, kuras mērķis ir pētīt un iedzīvināt Latvijas un Igaunijas kopīgo kultūrvēsturisko mantojumu, atgādinot, ka brīvība abās valstīs tika iegūta kopīgiem spēkiem.

“Latvijas un Igaunijas kopīgās Brīvības cīņas 1918.-1919.” lasāmi vēstures notikumu apraksti sākot no politiskās situācijas raksturojuma pēc neatkarīgu valstu proklamēšanas Igaunijā 1918. g. februārī un Latvijā 1918. g. novembrī, līdz pat Strazdumuižas pamiera noslēgšanai 1919. gada vasarā. Grāmatas tapšanā piedalījušies Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Eižens Upmanis, Igaunijas Karavīru kapu aprūpes savienības vadītāja Tīna Tojaka, politikas zinātnes students un vēstures izpētes entuziasts Roberts Rasums un vēsturnieks Aigars Pērkons.

“Šodien, 25 gadus pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, jauniešiem, kuri uzauguši brīvajās Baltijas valstīs, šķiet pašsaprotama mūsu tautu un valstu patstāvība un neatkarība. Eiropas Savienības konteksts jebkuru jauno prātu vēl vairāk attālina no domas, ka tas tā varētu arī nebūt, vai ka ne vienmēr tas ir bijis iespējams,” grāmatas ievadā raksta E. Upmanis.

Jaunizdotā grāmata pieejama bez maksas un tā ir gan igauņu, gan latviešu valodā. Tā ir ērts un praktisks uzskates materiāls, kas palīdz mūsdienu jauniešiem vairāk uzzināt par Latvijas un Igaunijas kopīgo vēsturi un veicināta patriotisko domāšanu. Grāmata elektroniski pieejama apskatei šeit.

“Latvijas un Igaunijas kopīgās Brīvības cīņas 1918.-1919.” ir noslēdzošā aktivitāte Eiropas Savienības programmas Igaunija – Latvija projekta Iedzīvināt kopīgo vēsturi ietvaros, kura laikā tika rīkotas divas vēstures izpētes nomentes, organizētas vairākas talkas kritušo karavīru piemiņas vietu sakopšanai, kā arī veiktas citas aktivitātes.

Brāļu kapu komiteja kopā ar Igaunijas Karavīru kapu aprūpes savienību turpinās sadarbību arī turpmāk, sakopjot un labiekārtojot kritušo karavīru piemiņas vietas, kā arī apzinot vēl neidintificētos karavīrus.

Igaunijas un Latvijas jaunieši iepazīst kopīgo vēsturi

Paziņojums medijiem
2015. gada 26. jūnijā

Igaunijas un Latvijas jaunieši iepazīst kopīgo vēsturi

Jūnija vidū jaunieši no Latvijas un Igaunijas pavadīja desmit dienas vēstures izpētes nometnē Latvijā, apmeklējot zīmīgākās brīvības cīņu piemiņas vietas, sakopjot tās, kā arī iepazīstot Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu. Ar Eiropas Savienības atbalstu tapusī nometne ir noslēdzošais posms programmas Igaunija – Latvija ietvaros, kuras mērķis ir pētīt un iedzīvināt Latvijas un Igaunijas kopīgo kultūrvēsturisko mantojumu, atgādinot, ka brīvība abās valstīs tika iegūta kopīgiem spēkiem.

Nometnes pirmais posms tika pavadīts Rīgā, apmeklējot Brāļu kapus un gida pavadībā uzzinot par tēlnieka Kārļa Zāles būvēto piemiņas ansambli, tā nozīmi Latvijas tautai. Kaut arī Igaunija, līdzīgi kā Latvija, par savu brīvību cīnījusies, izlejot daudz asinis, piemiņas vieta, kas līdzinātos Rīgas Brāļu kapiem, Igaunijā nav, atzina nometnes dalībnieki. Tika apmeklēts arī Kara muzejs, ekskursijā izstaigāta Rīgas vecpilsēta, īpaši zīmīgs bija gājiens 14. jūnijā no Melngalvu nama līdz Brīvības piemineklim. Kā atzina nometnes dalībnieki – iepriekš viņi redzējuši šādus gājienus TV vai fotogrāfijās un nekādas emocijas tas nav izraisījis. Piedaloties gājienā liela daļa jauniešu aizdomājušies, cik smaga bijusi mūsu vēsture. Pirmā posma noslēgumā jaunieši klausījās vēsturnieka Aigara Pērkona lekciju par kopīgajām brīvības cīņām pagājušā gadsimta sākumā.

Otrs – praktiskais nometnes posms tika pavadīts Cēsīs, Salacgrīvā un Mazsalacā. Cēsīs nometnes dalībnieki pavadīja dienu, iepazīstot viens otru caur saliedēšanas spēlēm atpūtas centrā “Rakši”, kur mācījās šaut ar loku, spēlēja militāro spēli “Četri tankisti un suns”, apskatīja vietējo zoodārzu un veica citas aktivitātes. Salacgrīvā, viesu namā “Kosīši”, dalībnieki pavadīja lielāko daļu nometnes, piedzīvojot gan praktiskas gan teorētiskas apmācības. Kopā ar instruktoriem no “Security Academy Latvia” tika organizēta militārā diena, kopā ar folkloras apvienību tika mācītas latviešu dziesmas un dejas, savukārt Latvijas kristīgo skautu 4. vienība no Baldones mācīja Morzes ābeces signālus un citas interesantas un noderīgas zināšanas. Ik dienu dalībniekiem bija jāveic kāds uzdevums: jādomā par Igaunijas un Latvijas kopīgo nākotni, jādebatē par aktuālām tēmām u.c. Dalībnieki devās arī uz Mazsalacu, kur sakopa Brīvības cīņās kritušo igauņu karavīru kapus, kā arī palīdzēja uzstādīt informatīvu stendu par šo piemiņas vietu. Nometnes noslēgumā jaunieši atgriezās Cēsīs, kur nolika ziedus pie Skolnieku rotas pieminekļa un Uzvaras pieminekļa Cēsu centrā, tikās ar Igaunijas vēstnieku Latvijā Tenis Nirku un bijušo Cēsu mēru Māri Niklasu, skatījās uzvedumu par godu kopējām neatkarības cīņām Pirtsupītes gravā.

Nometnē piedalījās jaunieši no Rīgas, Rēzeknes, Zaķumuižas, Ogres, Jelgavas, Svētciema, Pļaviņām, Madonas, Valkas, Pērnavas, Sindi. Dalība nometnē bija bez maksas, un, lai tajā piedalītos, bija nepieciešamas labas angļu valodas zināšanas, kā arī jaunieši rakstīja motivācijas vēstules, kuras vērtēja nometnes komisija. Nometne Latvijā bija noslēdzošais posms programmas Igaunija – Latvija ietvaros.

Nometni organizē Latvijas Brāļu kapu komiteja kopā ar Igaunijas Karavīru kapu aprūpes savienību (Eesti Sõjahaudade Hoolde Liit) Eiropas Savienības programmas Igaunija – Latvija projekta Iedzīvināt kopīgo vēsturi ietvaros.

Bildes no nometnes

Papildus informācija
Edgars Gertners
Nometnes koordinators
26433326

Igauņu karavīru Brāļu kapu sakopšanas talka un informatīvā stenda uzstādīšana

2015. gada 18. jūnijā
plkst. 10:00

Läti Vabadussõja võitlustes 1919. aastal langenud
eesti sõduritele pühendatud mälestuskivi avamine
18. juunil 2015
kell 13:00

Latvija, Mazsalaca

Programma

10:00 talkas dalībnieku pulcēšanās
10:30 – 12:45 sakopšanas talka
13:00 informatīvā stenda uzstādīšana
13:30 uzrunas un ziedu nolikšana

Atjaunotie latviešu bēgļu kapi Bavārijā

PSRS Sarkanajai armijai tuvojoties Latvijas austrumu robežām, 1944. gada vasarā sākās plaša Latvijas iedzīvotāju bēgļu kustība uz rietumiem. Cilvēki bēga no boļševiku terora un iespējamām represijām, bez tam, bēgļu kustību noteica frontes un karadarbības tuvošanās. Daudzus Latvijas iedzīvotājus piespiedu kārtā evakuēja nacistu okupācijas varas iestādes. Bēgļu skaitu Vācijā papildināja nacistu okupācijas laikā uz turieni nosūtītie strādnieki, cietumos un koncentrācijas nometnēs ieslodzītie, kā arī uz Vāciju pārvestie latviešu karavīri.
1945. gada vasarā, karam beidzoties, Rietumvācijā, t. i., amerikāņu, britu un franču okupācijas zonās, atradās 107 000 bēgļu no Latvijas (25 400 no tiem šai laikā bija rietumu sabiedroto karagūstekņu nometnēs), no kuriem 52% dzīvoja ASV zonā, kurā bija iekļauta arī Bavārija.
1945. gada vasarā Rietumvācijā esošie latvieši bija izvietoti pa vairāk nekā 300 UNRRA (United Nation Relief and Rehabilitation Administration) uzturētajām bēgļu nometnēm.
Lielākās bēgļu nometnes/centri starp 1945. un 1951. gadu Vācijā bija: ar 2500 – 5500 iemītniekiem – Eslingenā, Vircburgā, Nirnbergā un Lībekā; bet ar 1000 – 2500 iemītniekiem – vairāk nekā 20 pilsētās, arī Rēgensburgā.
Tūlīt pēc Vācijas kapitulācijas sākās miljoniem nacistu deportēto ārzemju strādnieku un karagūstekņu repatriācija, ko izdarīja sabiedroto militārās iestādes sadarbībā ar UNRRA. Sabiedroto ekspedīcijas karaspēka Rietumeiropā virspavēlniecība 1945. gada oktobrī noteica, ka Baltijas valstu pilsoņi
nav spaidu kārtā repatriējami

uz PSRS, taču padomju sakaru virsniekiem tika atļauts apmeklēt bēgļu nometnes, lai pierunātu bēgļus atgriezties dzimtenē. Šīs pūles tomēr nedeva cerētos rezultātus*.
Stāsta Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienības Bavārijas nodaļas pārstāvis Dr. Teofils Šindlers (Dr.Theofil Schindler):
Laikā no 1946. gada līdz 1949. gadam Rēgensburgas (Regensburg) Evanģēlisko Centrālkapu pilsētas sektorā atsevišķos kapos tika apbedīti 11 Latvijas pilsoņi, no kuriem daži bija izdarījuši pašnāvību, nevēloties atgriezties boļševiku okupētajā Latvijā. Kad pagājušā gadsimta 60. gadu sākumā tika ierīkota jauna pilsētas kapsēta, latviešu kapi pamazām tika aizmirsti. Laimīgas sagadīšanās dēļ Rēgensburgā apbedītie latvieši netika pārapbedīti Noimarktā (Neumarkt), kad pēckara laikā tur tika pārapbedīti 5045 Pirmajā un Otrajā pasaules karā kritušie no Austrumeiropas. Kapu stāvoklis arvien pasliktinājās un bija nepieciešams tos restaurēt.
Citāts no avīzes „Süddeutsche Zeitung Bayern:”
Rēgensburgas pilsēta pēc tās kādreizējā virsbirģermeistera Hansa Šaidingera (Hans Schaidinger) ierosinājuma nolēma finansēt šo kapu labiekārtošanu. Uz piemiņas akmens ir rakstīts: „Šeit tālumā no dzimtenes atdusas vienpadsmit latvieši, kara upuri, 1939. līdz 1945”. Katra apbedītā vārds ir ierakstīts atsevišķi.
2015. gada 12. maijā notika restaurēto latviešu kapu svinīga atklāšana. Tajā piedalījās gan kādreizējais, gan tagadējais Rēgensburgas virsbirģermeisters, Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienības Bavārijas nodaļas pārstāvji, kā arī daudzas citas sabiedrībā ievērojamas personas.
Svinīgajā pasākumā piedalījās arī Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Eižens Upmanis no Latvijas. Savā uzrunā viņš pateicās Rēgensburgas pilsētai par šīs piemiņas vietas labiekārtošanu. Noliekot vainagu ar uzrakstu „Latvijas dēliem un meitām svešumā,” viņš teica: „Ir svarīgi, lai šajā vietā mūsu tautiešu vārdi tiktu izrunāti skaļi viņu dzimtajā valodā” un nosauca katra šeit apbedītā vārdu:

JAKOBSONS GEDERTS
VELPS JANIS
SMILTENS JANIS
BĒRZINA HELĒNA
BĒRZIŅŠ BERNHARDS
LĪKUMS LAIMONIS
DZĒRVE FRICIS EDVARDS
PEĶIS ARTURS
GRŪBE ALFREDS
MISINŠ JĀNIS
BŪCHMANIS MATHILDE

*http://www.archiv.org.lv/baltijas_dp_vacija/?id=13&lang=lv
Informācija no bēgļiem veltītās virtuālās izstādes “Baltijas valstu bēgļu nometnes Vācijā. 1944–1951” © Latvijas Nacionālais arhīvs, 2014.

Page 5 of 7

Powered by WordPress & Theme by Anders Norén