Page 3 of 7

Iepirkuma līgums par Tehniskā projekta izstrādi piemiņas vietas Latvijas upuriem Vjatlaga nometnēs Krievijā izveidei

Pieminekļi Krievijā mirušajiem latviešiem

Biedrība “Brāļu kapu komiteja” (BKK) šogad Krievijā atklājusi divas piemiņas zīmes karagūstekņu nometnēs bojāgājušajiem latviešiem.

Viens no piemiņas objektiem Krievijas Federācijas Ļeņingradas apgabala Volhovas rajona Sjasstrojā uzstādīts jau maijā, bet oktobrī pienākusi kārta līdzīgai piemiņas zīmei Vologdas apgabala Čerepovecā. Abi pieminekļi atklāti novembra otrajā nedēļā, informēja BKK valdes priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš.

Darbs pie materiālu vākšanas par abās Otrā pasaules kara gūstekņu nometnēs mirušajiem latviešiem, viņu identitātes noteikšana un pieminekļu uzstādīšanai nepieciešamo formalitāšu kārtošana ilga sešus gadus, faktiski kopš brīža, kad BKK saņēma no Krievijas informāciju par vācu karagūstekņu nometnes Nr.158 1. nodaļā un spechospitāļos Nr. 1825 un Nr. 5091 Čerepovecā mirušajiem 43 latviešu karagūstekņiem un karagūstekņu nometnes Nr. 213 3. nodaļā, spechospitālī Nr.1114 un evakohospitālī Nr.1327 Sjasstrojā mirušajiem 72 latviešu karagūstekņiem.

Čerepovecā piemiņas zīme likta pilsētas ziemeļaustrumu malā, pilsētas kapsētas teritorijā. Kopumā tur apbedīti vairāk nekā 4000 dažādu tautību karagūstekņu. Dabā karagūstekņu kapsēta nav saglabājusies, taču tās tuvumā izdalīta teritorija piemiņas zīmju izvietošanai. Saviem tautiešiem pieminekļus tur jau uzlikusi Vācija, Ungārija, Somija un Rumānija. Latvijas liktajā piemiņas zīmē iekalts 41 karagūstekņa vārds; vēl divu karagūstekņu vārdus nav izdevies noskaidrot.

Arī ap 140 km uz austrumiem no Sanktpēterburgas esošajā Sjasstrojā piemineklis likts mežā pie pilsētas kapsētas. Te atdusas ap 1200 mirušo karagūstekņu, pārsvarā vāciešu un ungāru, kam pieminekļi jau uzlikti. Tāpat kā Čerepovecā, karagūstekņu kapsēta dabā vairs nav sazīmējama. Piemineklī latviešiem ir 72 vārdi. Abas piemiņas zīmes veidotas, ņemot par paraugu 2013. gadā Kirovas apgabala Verhņekamskas rajonā Rudņičnaja ciemā atklāto. Piemiņas zīmes autori ir SIA “Arhitektu birojs Vecumnieks & Bērziņi”. A. Āboltiņš pavēstīja, ka tagad plānota divu līdzīgu piemiņas zīmju uzstādīšana Novosibirskā, kur arī atdusas latviešu karagūstekņi.

BKK norāda, ka piederīgie sīkāku informāciju par iepriekšminētajās vietās apbedītajiem latviešiem var pieprasīt BKK birojā.

Raksta autors Viesturs Sprūde

Latvijas Avīze

img_8392a-copy img_8384 img_8383 img_8372 img_8367 img_8358 facebook sjasstroj_2016_100_37701sjasstroj_2016_100_37671img_8360

 

Ķekavas pagastā pārapbedīti 78 Pirmā pasaules kara karavīri

Lāčplēša dienas priekšvakarā Ķekavas pagastā pieminēti un godināti latviešu strēlnieki, kuri nolika savu galvu Pirmā pasaules kara dienās, kad Krievijas armijas rindās bija jācīnās pret Vācijas karaspēku. Pirms simt gadiem kritušie karavīri, kas gulēja aizmirsti mežos, nu svinīgā ceremonijā guldīti zemes klēpī.  

Dienā, kad Rīga piedzīvoja pirmo sniegputeni, Ķekavas pagasta Trušeļu kapos trīsuļoja sveces un smaržoja egļu skujas. Pirmajā pasaules karā kritušo karavīru kapsētā guldīja vēl 78 karavīru mirstīgās atliekas. Visi karojuši cariskās Krievijas armijā un gājuši bojā 1916.gada jūlijā, kad frontes līnijā ap tagadējo Ķekavu noritēja nozīmīgas kaujas.

“Diemžēl karavīru identifikācija.. Katram personīgi to nevar vairs šobrīd veikt,” atzina Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš.

Pagaidām vārdus izdevies noskaidrot vien pieciem latviešu strēlniekiem un arī daļai Sibīrijas armijas korpusa karavīru.

Ekshumāciju ar Ķekavas novada pašvaldības un Brāļu kapu komitejas atļauju veica meklēšanas vienības “Leģenda” un “Zvaigzne”.  Karavīru mirstīgas atliekas atrada šoruden. 13 atrada pie Pirmā pasaules kara ierakumu pozīcijās pie “Frančiem”. Pārējos netālu no Skujenieku mežniecības mājām izcēla no sen aizmirstas lazaretes un kapsētas, kuru simt gados pilnībā pārklājis mežs.

“Pēc citiem nostāstiem tur bija 200 karavīri. Beigās varējām konstatēt, ka tur ir 65 karavīri,” stāstīja sabiedriskās organizācijas “Leģenda” biedrs Viktors Duks.

“Pagājušogad mēs pārapbedījām uz šejieni no Spieķu kalna samocītus brāļu kapus, kas bija kādreiz apzīmēti kā brāļu kapi, bet 1977.gadā, kad tika būvēts Rīgas HES,  it kā notika pārapbedīšana no Spieķu kalna, bet līdz galam netika izdarīts, lai šie karavīri un pirmkārt latviešu strēlnieku mirstīgās atliekas būtu apglabātas kapos, nevis kaut kur tīruma viducī, mežos, grāvjos,” stāstīja sabiedriskās organizācijas “Leģenda” vadītājs Tālis Ešmits.

Uz pārapbedīšanas ceremoniju sapulcējās pārstāvji arī no Ķekavas novada pašvaldības, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Krievijas vēstniecības diplomāti.

“Labi, ka mums ir šādi puiši, kas Latvijā nodarbojas ar šādām lietām, kur valstiskas struktūras ir tā kā atgājušas malā. Ir kārtīgi Latvijas dēli, kas nodarbojas ar patriotisku darbu, meklē mūsu kritušos karavīrus, kas ir gājuši bojā dažādos pasaules karos,” pauda biedrības “Latviešu karavīrs” valdes priekšsēdētājs Normunds Jērums.

Decembrī plānots pārapbedīt vēl 132 karavīrus, tostarp latviešu strēlniekus, kas atrasti Tīreļpurva apkārtnē.

Video sižets:
https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vesture/kekavas-pagasta-parapbediti-78-pirma-pasaules-kara-karaviri.a209590/

Svinīgā vainagu nolikšanas ceremonija Rīgas Brāļu kapos, godinot par Latviju kritušos karavīrus

img_8621

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka strēlnieku un 6. Sibīrijas armijas korpusa karavīru pārapbedīšanas ceremonija

arnis_kekava arnis ieglab kaps_2 parapb 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka strēlnieku un 6. Sibīrijas armijas korpusa karavīru pārapbedīšanas ceremonija Ķekavas novada Trušeļu brāļu kapos

7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka strēlnieku un 6. Sibīrijas armijas korpusa karavīru pārapbedīšanas ceremonija Ķekavas novada Trušeļu brāļu kapos

Š.g. oktobrī, veicot karavīru apbedījumu vietas izpētes darbus Ķekavas pagastā pie bij. Skujeniekiem, bijušās 1. pasaules kara laika Krievijas armijas karavīru kapsētas teritorijā, tika atrastas 65 Krievijas armijas karavīru mirstīgās atliekas. Izpētes darbus pēc Ķekavas novada pašvaldības ierosinājuma veica meklēšanas vienība “Leģenda” saskaņā ar Brāļu kapu komitejas 08.09.2016. izdoto un pašvaldībā reģistrēto atļauju Nr.976-27.

Apkopojot Brāļu kapu komitejas rīcībā esošās ziņas, var secināt, ka karavīru kapsētā Skujenieku mežsarga māju tuvumā pie kara ceļa 1916. gada jūlijā bijuši apbedīti:

7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka strēlnieki: Vitte Kārlis Jura d., Zaļkalns Kārlis, Rudzis Jānis, Vītols;

6. Sibīrijas armijas korpusa karavīri – sapieris Matvejevs Aleksandrs, bombardieris Guščins Vasilijs, jaunākais artilērists Bredihins Vladimirs, sanitārs Molokovs Nikita, strēlnieki – Kuzmičs Aleksandrs, Pabidze Luka, Ledziks Josifs, Hļebņikovs Andrejs, Safarganovs Husans, Guba Ivans Ivana d., Belovs Aleksandrs, Smirnovs Prokofijs, Morozovs Aleksandrs, Ļekancevs Stepans, Taračevs Filips, Suhovs; artilēristi – Kaluckijs Mihails, Tereligins Jegors, Abramenko Vasilijs, Guzenko Nikifors, Haritoņenko Kirils. Pārējo apbedīto karavīru vārdu noskaidrošana iespēju robežās vēl turpināsies.

Š. g. maijā – jūnijā, veicot karavīru apbedījumu vietas izpētes darbus Ķekavas pagastā pie Frančiem, bijušo kauju vietā tika atrastas 13 Krievijas armijas karavīru mirstīgās atliekas. Izpētes darbus veica meklēšanas vienība “Zvaigzne” saskaņā ar Brāļu kapu komitejas 16.05.2016. izdotajām un pašvaldībā reģistrētām atļaujām Nr. 956-07 un 957-08.

Brāļu kapu komiteja 26.10.2016. ir saņēmusi Ķekavas novada pašvaldības piekrišanu augšminēto 78 Krievijas armijas karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšanai Ķekavas pagastā, Ķekavā 1.pasaules karā kritušo karavīru kapsētā pie Trušeļiem š. g. 4.novembrī.

Pārapbedīšanas ceremonija notiks Ķekavas pagastā, Ķekavā 1.pasaules karā kritušo karavīru kapsētā pie Trušeļiem š. g. 4. novembrī plkst. 13:00. Ceremonijā piedalīsies Ķekavas novada pašvaldības, Brāļu kapu komitejas, Nacionālo bruņoto spēku, meklēšanas vienības “Leģenda” pārstāvji.

7_bauskas_strelnieku_pulks

7.Bauskas latviešu strēlnieku pulks

(Foto no http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/5622/)

 

BKK valde

In memoriam

Eižens Upmanis

1955 – 2016

Mūžībā devies arhitekts, Brāļu kapu komitejas valdes priekšsēdētājs Eižens Upmanis.

Eižena Upmaņa nozīmīga dzīves daļa bija saistīta ar latviešu karavīru piemiņas saglabāšanu Latvijā un ārvalstīs un Latvijā apbedīto citu valstu karavīru apbedījumu vietu izpēti un labiekārtošanu. Kopš 1989. gada, kad tika atjaunota Brāļu kapu komitejas darbība, un 1991. gada, kad Eižens Upmanis tika ievēlēts par tās priekšsēdētāju, Latvijā tika radīta iespēja arī sabiedriskām organizācijām piedalīties Latvijas valsts politikas veidošanā attiecībās starp valsti, sabiedrību un karavīru apbedījumu vietām. Eižena Upmaņa nopelns ir arī Brāļu kapu komitejas iesaistīšana starpvalstu līgumu par karavīru apbedījumu vietu aizsardzību izstrādē un izpildē.

Latviešu karavīru kapu un kapsētu izveide Litenē un Lestenē, piemiņas zīmes latviešu karagūstekņiem Krievijā – Rudņičnajā un Sjasstrojā, vācu karavīru kapsētu izveide Saldū, Beberbeķos, Jelgavā un Daugavpilī, Brīvības cīņās kritušo igauņu karavīru apbedījumu vietu meklēšana un pārapbedīšana uz labiekārtoto Igaunijas armijas karavīru kapsētu Mazsalacā, Latviešu leģiona karavīru apbedījumu vietu izpēte Krievijā, atrasto karavīru identifikācija, pārvešana uz Latviju un pārapbedīšana Lestenes brāļu kapos, Latvijas – Vācijas un Latvijas – Igaunijas jauniešu nometņu organizēšana karavīru kapu aprūpei, karavīru apbedījumu vietu Latvijā uzskaites un izpētes sistēmas izveidošana…. Tās ir Brāļu kapu komitejas būtiskākās darbības jomas un rezultāti, kas sasniegti 25 gados Eižena Upmaņa vadībā.

Jāpiemin arī Eižena Upmaņa 10 gadus vadītā Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmuma “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde” darbība un 2001. g. saņemtā Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme par Brīvības pieminekļa atjaunošanu.

Palika nepabeigts iesāktais apjomīgais darbs Rīgas Lielo kapu vēsturiskajā izpētē…

Eižens Upmanis bija arī aktīvs Latviešu – Baltvācu centra Domus Rigensis dalībnieks un priekšsēdētājs un studentu korporācijas Fraternitas Arctica filistrs, ilggadējs seniors un oldermanis, viens no korporācijas atjaunotājiem un balstiem.

Mēs esam zaudējuši erudītu, prasīgu un zinātkāru personību, lielu Latvijas patriotu, kurš savu dzīvi bija veltījis Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un izpētei.

 

Izvadīšana š. g. 7. oktobrī plkst 13:30 no Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīcas Rīgā, Mēness ielā 2, apbedīšana plkst. 15:00 Rīgas Miķeļa kapsētas Debesbraukšanas draudzes kapu nodalījumā.

 

Brāļu kapu komiteja

Stāsts par Krievijā bezvēsts pazudušajiem latviešu karavīriem

https://www.youtube.com/watch?v=pfYB8HbymIs

Brāļu kapu komiteja lūdz palīdzību Krievijā atrasto latviešu leģionāru likteņu noskaidrošanā

Šā gada 26. jūlijā Brāļu kapu komitejas un meklēšanas vienības “Leģenda” biedri devās otrajā ekspedīcijā uz Pleskavas apgabalu Krievijā. Ekspedīcijas laikā ekshumētas četrdesmit divu, domājams, latviešu leģionāru mirstīgās atliekas, kas saskaņā ar attiecīgu starpvalstu līgumu principiem, nodotas tālākai identifikācijai un uzglabāšanai Vācu kara kapu aprūpes Tautas apvienības Pārapbedīšanas departamenta Ziemeļrietumu Krievijas birojam.

Izpētes un ekshumācijas darbi notika pirms 15 gadiem mantraču izpostītā vietā, kur  karavīru apbedījumu apzināšanas laikā pirms neilga laika Pleskavas apgabala meklēšanas vienības “Sled Panteri” pārstāvji, atrada identifikācijas žetona fragmentu ar latviešu leģiona karavīriem atbilstošu ierakstu un norādi uz latviešu leģiona 15. divīzijas lauka apmācības un papildinājuma bataljonu. Izpētes darbi notika saskaņojot to norisi gan ar Krievijas puses pilnvaroto organizāciju “Vojennije memoriali”, pašvaldību, gan ar Vācijas kara kapu aprūpes Tautas apvienību. Ar ekspedīcijas norisi saistītos izdevumus sedza Brāļu kapu komiteja no līdzekļiem, kas piešķirti Latvijas un Krievijas starpvalstu līguma par apbedījumu statusu izpildei.

Diemžēl, izpētes (ekshumācijas) laikā atrastie personas identifikatori (bojāti dažu žetonu un papīra dokumentu fragmenti), vairs nedod iespēju pēc tiem noteikt karavīra vārdu, kaut arī atrastie ekipējuma, formas tērpu un zīmotņu fragmenti un personīgās mantas liecina par to piederību latviešu karavīru armijas daļai. Arī apbedījumu kopējais izvietojums raksturīgs līdz šim atrastajām latviešu karavīru apbedījumu vietām.

Apbedījumu vieta atradās šobrīd neapdzīvotā un pamestā Puškina kalnu rajona nostūrī, aptuveni 6 km uz ZA no Voronkovo ciema. Voronkovo ciema apkaimē 2013. gada vasarā izdevās atrast latviešu leģiona karavīru apbedījumu vietu, veikt ekshumāciju un 2015. gada decembrī pārvest uz Latviju 236 identificētu latviešu karavīru mirstīgās atliekas. Salīdzinot šā gada jūlija beigās izpētītās apbedījumu vietas koordinātas ar vecajām kartēm, varēja secināt, ka apbedījumu vieta atrodas pie bij. STEČKI (Стечки) ciema, 3 – 5 km uz D un R no VEĻIKAJAS upes. STEČKI 1944. gada februāra beigās un marta sākumā atradās latviešu leģiona 2. latviešu brigādes 39. pulka (no 1944. g. 22. marta – latviešu leģiona 19. divīzijas 42. pulka) komandpunkts, kuru vēlāk pārcēla uz DARJINO un VILI. Iespējams, ka STEČKI atradās pulka lauka lazarete. 42. pulks no februāra beigām līdz aprīļa vidum dislocējās ~ 15 -20 km garā frontes sektorā gar Veļikajas upes kreiso krastu BOGDANOVA – TEREHOVA – PODGORJE un piedalījās aizstāvēšanās kaujās Veļikajas labajā krastā pie SEPENCEVO – ŽUKOVA – KAMENAJA IZGORODA – PODBORNAJA.

Pagaidām, sāktie meklējumi Vācijas un Latvijas arhīvos par apbedījumu vietu pie STEČKI (Stecki, Stetschki, Stetcki) ciema nav devuši rezultātu, tādēļ atrasto latviešu karavīru identifikācija ir apgrūtināta un līdz ar to arī iespēja pārvest karavīrus dzimtenē kļūst arvien mazāka.

Ekspedīcijas dalībnieki un Brāļu kapu komiteja lūdz sniegt ziņas par latviešu leģiona karavīriem, kuri gājuši bojā no 1944. gada  25. februāra līdz 20. aprīlim un dienējuši latviešu leģiona 19. divīzijas (2.brigādes) 42. (39.) pulkā. Varbūt piederīgajiem, interesentiem un kolekcionāriem ir saglabājušies dokumenti, vēstules vai karavīru kapu fotogrāfijas, kas datējamas ar minēto laika posmu un latviešu leģiona vienību vai ierakstītiem vietu nosaukumiem (bez jau pieminētajiem, varētu būt arī NOVGORODKA, ŠAŅINO, GORAJ / GORI, KUPRI, MEDVEDKOVO, SUHLOVO, BEREŽŅIKOVO, VASIĻEVSKOJE ).

 

Cerot uz Jūsu atsaucību,

 

Arnis Āboltiņš, Tālis Ešmits, Viktors Duks

 

Ekspedīcija uz Krieviju un 42 leģionāru ekshumācija 2016. gadā

Page 3 of 7

Powered by WordPress & Theme by Anders Norén