Novosibirskas apgabals, Kočeņevas rajons, Mirnij ciema kapsēta.
Latviešu karagūstekņu piemiņas zīme karagūstekņu kapsētā 2018.08.23
Novosibirskas apgabals, Novosibirska, Zajeļcovkas kapsēta.
Latviešu karagūstekņu piemiņas zīme 2018.08.23
Page 2 of 7
Kad dienas top īsas, bet vakari – gari,
Tad stiprāk sāk smaržot egļu zari.
Tad iemirdzas zvaigznes, lai kliedētu skumjas,
Bet čiekuros šūpojas domas dumjas:
Par varu, par naudu, par vietu un preci,
Par zudušo laiku un raudošo sveci…
To pamana rietošās saulītes stars,
Un uzsit uz pleca: “Nāks pavasaris!”
/Valdis Keris/
21.oktobrī Laucesas Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcā un kapsētā notika Polijas armijas karavīru, kuri krituši Latvijas Brīvības cīņās, svinīgā pārapbedīšana. Ceremoniju ar savu klātbūtni pagodināja Polijas Republikas vēstniece Latvijā Eva Dembska un Polijas kultūras un kultūras mantojuma ministrs Jaroslavs Sellins.
Lai parādītu godu Polijas armijas karavīriem, kuri, pildot savu karavīra pienākumu, krituši par Polijas un Latvijas neatkarību, pārapbedīšanas ceremoniju apmeklēja un vainagu nolika arī Brāļu kapu komitejas pārstāvji.
Latvijas 20. gs. vēsture ir saistīta gan ar divu pasaules karu kaujām, gan Latvijas Brīvības cīņām, gan komunistiskā un nacistiskā totalitāro režīmu represijām. Visi šie notikumi ir atstājuši liecības arī kā kara un represiju upuru apbedījumu vietas.
Brāļu kapu komitejai šis stāsts sākās pagājušā gada pavasarī, kad saņēmām ziņu par poļu karavīru apbedījumu vietas atrašanu. Veicot iespējamās Pirmā pasaules kara laika Krievijas armijas karavīru apbedījumu vietas meklēšanas darbus, pie Oļgerdovas netālu no Laucesas, kur karadarbības zona bija no 1915. gada rudens līdz 1918. gada februārim, tika atrastas 1919. g. septembrī kritušo septiņu Polijas armijas karavīru mirstīgās atliekas.
Par atrastajiem karavīriem tika paziņots Polijas Republikas vēstniecībai un Daugavpils novada pašvaldībai, kas, piedaloties Latvijas poļu savienības Daugavpils nodaļai “Promieņ”, veica tālāko karavīru identifikāciju un lēma par karavīru pārapbedīšanu. Pēc saņemtās informācijas no Polijas militārajiem arhīviem tika veikta papildus izpēte, kas ļāva atrast vēl divu poļu karavīru mirstīgās atliekas.
Latvijas Brīvības cīņu laikā kritušie Latvijas armijas sabiedrotās Polijas armijas karavīri ar pienākošos godu un cieņu tika pārapbedīti blakus saviem cīņu biedriem Laucesas kapsētā.
Meklēšanas darbus veica Igors Karčevskis un grupa “Dinaburg”. Paldies par godprātīgu darbu poļu karavīru apbedījumu izpētē. Paldies Polijas Republikas vēstniecībai un Polijas kultūras un kultūras mantojuma ministrijas Kultūras mantojuma ārzemēs un kara zaudējumu departamentam par veikto identifikācijas darbu un pārapbedīšanas nodrošinājumu, Latvijas poļu savienības Daugavpils nodaļai “Promieņ”, Rišardam Stankeviča kungam un Vandai Baulinas kundzei personīgi par ieguldījumu poļu karavīru apbedījumu vietu izpētē un labiekārtošanā, kā arī Daugavpils novada pašvaldībai un Laucesas Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcas draudzei par sadarbību un sapratni jautājumu risināšanā par karavīru pārapbedīšanu. Paldies visiem, kas ziedojuši savu laiku un darbu karavīru piemiņas saglabāšanai. Lai mūžīga piemiņa Polijas armijas karavīriem Latvijas zemē!
Brāļu kapu komiteja jau vairākus gadus, sadarbojoties ar Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvjiem Kārli Bērziņu, Dzintaru Kraujiņu, Kārli Albergu un latviešu diasporas vadītāju Tomskā Pēteri Kraujiņu, organizē izpētes ekspedīcijas uz Tomskas apgabalu Krievijā, uz kurieni 1941. un 1949. gadā tika deportēti Latvijas iedzīvotāji.
Pamatojoties uz 17.07.2008. likumu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”, Brāļu kapu komiteja 2013. gadā pabeidza apkopot un sistematizēt Latvijas Valsts arhīva saņemtās datu bāzes par 1941. gadā, un papildus iegūtos datus par 1949. g., deportāciju rezultātā mirušo Latvijas iedzīvotāju apbedījumu vietām Tomskas apgabalā. Iegūtie dati tika nosūtīti salīdzināšanai un precizēšanai Tomskas apgabala Iekšlietu pārvaldes informācijas centram. Tādējādi līdz 2015. g. tika precizēti dati par 252 personām, kas 2017. gadā nodoti tālākai izmantošanai – datu ierakstīšanai piemineklī Novojugino ciemā, Kargasokas rajonā, Tomskas apgabalā, Krievijā:
- 119 personas no Rīgas; 72 personas no Limbažu apriņķa; 58 personas no Rīgas apriņķa; 1 persona no Jēkabpils apriņķa; 1 persona no Tukuma apriņķa; 1 persona bez norādes uz aresta vai dzīves vietu;
- 113 personas arestētas un izsūtītas 1941. g. 14. jūnijā;
- 139 personas arestētas un izsūtītas 1949. g. 25. martā.
Dzīves dati par vienu personu vairākos gadījumos atšķīrās starp Latvijas Valsts arhīva (LVA) un Tomskas apgabala Iekšlietu pārvaldes informācijas centra [Информационного центра УМВД России по Томской области] datiem, tādēļ piemiņas zīmē ierakstīts dzimšanas gads ievērojot LVA sniegtās ziņas, bet miršanas gads pēc Tomskas apgabala IC sniegtajām ziņām. Vairumā gadījumu arhīvu materiālos nebija nosauktas konkrētas apbedījuma vietas un kapsētas, tāpēc to stāvokli varēja noteikti, apzinot tuvējās kapsētas pie pēdējām dzīves vai miršanas vietām, kas norādītas arhīvu materiālos. Kopumā tādas vietas tagadējā Kargasokas rajonā ir aptuveni 40.
2015.gadā, Brāļu kapu komitejas uzdevumā, uz Kargasokas rajonu bijušie izsūtītie Kārlis Bērziņš un Dzintars Kraujiņš, apsekoja vairāk nekā 20 iespējamās un reāli pieejamās apbedījumu vietas Kargasokas rajonā, bet tikai četrās bija saglabājušās norādes uz konkrētas personas kapa vietu.
Tā kā saskaņā ar arhīvu dokumentiem ir konstatēts, ka represēto Latvijas iedzīvotāju apbedījumi agrāk ir bijuši, taču tagad nepastāv, bet mirstīgo atlieku ekshumācija un pārvešana vairs nav iespējama, tad Krievijas pusei, pēc Latvijas Puses lūguma, apbedījumu tuvumā jāierāda atbilstoša vieta piemiņas zīmju uzstādīšanai. Pārrunu rezultātā ar vietējo pašvaldību, Brāļu kapu komiteja pieņēma lēmumu par piemiņas zīmes uzstādīšanu Novojugino ciemā. Saskaņā ar starpvaldību vienošanos par apbedījumu statusu, dokumentācijas sakārtošanā, piemiņas zīmes vietas izvēlē un uzstādīšanā mēs strādājām kopā ar likumā noteiktajiem partneriem minētās vienošanās izpildē un tehnisko uzdevumu risināšanā Krievijas Federācijas teritorijā – asociāciju “Vojennije Memoriali”.
Pieminekļa projektu izstrādāja Latvijas arhitektu birojs “Vecumnieks& Bērziņi”, piemiņas zīme izgatavota Sankt – Pēterburgā firmā “Trest – 40”, bet uzstādīšanas darbus veica Kragasokas firma “Jaguar”. Piemiņas zīmes uzstādīšana finansēta no starpvaldību vienošanās izpildei paredzētajiem Latvijas puses līdzekļiem. Lai uzstādīšanas darbus varētu pabeigt šogad, tika piesaistīti arī pēc Latvijas Republikas Saeimas Zaļo un zemnieku frakcijas deputātu pieprasījuma piešķirtie līdzekļi 6000 EUR apmērā.
Pieminekli atklāja 2017. gada 7. oktobrī Novojugino ciemā Uzvaras parkā (koordinātas Google Maps: 58°59’34.3″N 80°34’26.1″E)
Pieminekļa atklāšanas ceremonijā piedalījās Novojugino ciema iedzīvotāji un Novojugino skolas skolnieki, ikonas “Ne rokām darinātais” pareizticīgo baznīcas Kargasokā draudzes (приход храма Спаса Нерукотворного) priesteris – tēvs Aleksandrs, Novojugino ciema administrācijas vadība, projekta “Piedošana un atmiņa” vadītāja Kragasokas rajonā Valentīna Zarubina, Kargasokas laikraksta “Severnaja Pravda” galvenā redaktore Oksana Žukova un Nadežda Beiderova – Kargasokas rajona administrācijas vadītāja vietniece 2011.g. u.c. Latvijas pusi pārstāvēja Brāļu kapu komitejas valdes priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš, Latvijas Politiski represēto apvienības Valkas nodaļas pārstāvis Kārlis Bērziņš un Limbažu nodaļas pārstāvis Dzintars Kraujiņš.
Brāļu kapu komiteja izsaka savu pateicību arī Tomskas memoriālā muzeja “NKVD izmeklēšanas cietums” vadītājam Vasilijam Hanevičam un muzeja līdzstrādniekam Kirilam Pugačovam (pasākuma foto un videofiksācija), kā arī Jevgeņijam Venediktovam par transporta nodrošinājumu Tomskas un Kargasokas apmeklējuma laikā.
Informācijas avoti un preses relīzes Tomskas televīzijā, Tomskas memoriāla muzeja “NKVD izmeklēšanas cietums” mājas lapā un laikrakstā “Severnaja Pravda”:
http://www.sokik.ru/p_i_p_2017_nov-8549.html
https://www.youtube.com/watch?v=v8K4QzbsRHM&t=20s
No kr. – Dzintars Kraujiņš, Kārlis Bērziņš, Oksana Žukova, Nadežda Beiderova, Valentīna Zarubina, Arnis Āboltiņš, tēvs Aleksandrs.
Pēc pieminekļa atklāšanas Novojugino
Piemiņas zīme politiski represētajiem latviešiem Tomskā
Piemiņas zīme represētajiem lietuviešiem Tomskā
Piemiņas zīme represētajiem poļiem Tomskā
Piemiņas zīme represētajiem kalmikiem
Piemiņas zīme represētajiem igauņiem Tomskā
Piemineklis komunistiskā terora upuriem Tomskā
Dzintars Kraujiņš pie savas mājas vietas Bondarkā, Kargasokas rajonā, Tomskas apgabalā
Kārlis Bērziņš ekspedīcijas laikā 2015.g., Kazaļceva ciema kapi, Kargasokas rajons, Tomskas apgabals
Belij Jar ciema kapsēta, Kargasokas rajons, Tomskas apgabals 2015.g.
Russanovka ciema kapsēta, Kargasokas rajons, Tomskas apgabals 2015.g.
Piemiņas zīme Belij Jar ciema apkārtnē, Vasjuganas krastā
Piemiņas zīme 1937./38. gada represiju upuriem Tomskā 2017.g.
Šī gada jūnijā Brāļu kapu komiteja, apsekojot 1. pasaules kara laika karavīru kapsētas, konstatēja, ka latviešu strēlnieku brāļu kapos pie Butleru mājām nepieciešams veikt sakopšanas darbus. Vēsturiski šajos kapos 1916. gadā pēc jūlija kaujām tika apbedīti 250 latviešu un 160 krievu karavīri. 1931. g. 26. maijā, karavīru kapsētā netālu no Butleru mājām, atklāja no Allažu šūnakmens veidotos arhitekta A. Birzenieka pieminekļus.
Brāļu kapu komitejas organizētā talka notika 23. septembrī, un tās laikā tika sakopta kapsētas teritorija: no sūnām attīrīti, nomazgāti pieminekļi un vārti, no pameža izzāģēts kapsētas vaļņa apaugums, apgriezti pieminekli apdraudošie zari un dekoratīvie krūmi.
Vēlamies teikt lielu paldies Ķekavas novada domei par ūdeni mazgāšanas iekārtai, Aizsardzības ministrijai par smago transportu, lai ūdeni nogādātu kapsētas teritorijā, kā arī Brāļu kapu komitejas biedriem un atbalstītājiem, kuri piedalījās Butleru brāļu kapu sakopšanā.
Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienība Latvijā kopj un apsaimnieko 49 Pirmā un Otrā pasaules kara vācu karavīru kapsētas. Izvērtējot apsaimniekošanas iespējas, Tautas apvienība ir pieņēmusi lēmumu par karavīru kapsētas Cēsīs, Rīgas ielā 57 pārapbedīšanu. (Pamats 1997. gada “Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par karā kritušo personu apbedījumiem” 4. un 7. pants). Tur apbedītos vācu karavīrus paredzēts pārapbedīt uz vācu karavīru kopkapsētu “Rīga – Beberbeķi” Babītes novadā. Jāpiemin, ka Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienība ir šīs kapsētas izveidotāji un līdzšinējie apsaimniekotāji. Lēmums par pārapbedīšanu uz kopkapsētu pieņemts, jo kapsētā notikuši vairāki vandālisma akti un tajā mitinās bezpajumtnieki.
Minēto darbu norise un kārtība, kā arī nepieciešamie saskaņojumi apspriesti darba sarunās Cēsu novada pašvaldībā ar Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienības un Brāļu kapu komitejas pārstāvjiem. š. g. 3. maijā.
Pārapbedīšanas darbu saraksts paredzēja kapsētā esošo piemiņas zīmju demontāžu, karavīru mirstīgo atlieku ekshumāciju un apbedījumu teritorijas rekultivāciju.
Latvijā, pēc Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienības datiem, varētu būt ap 100 000 Otrajā pasaules karā kritušo vācu karavīru. Arī vācu karavīru kapos Beberbeķi ir apbedīti ap 5600 kritušo vācu karavīru.
Sakarā ar šo kapu pastāvēšanas 10. gadadienu, Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienība ielūdz Jūs uz piemiņas pasākumu, veltītu
RĪGAS – BEBERBEĶU vācu karavīru kapu 10. pastāvēšanas gadadienai
š.g. 2. septembrī plkst. 14:00 vācu karavīru kapos
PIEMIŅAS PASĀKUMA PROGRAMMA
plkst. 12:30 Vainagu nolikšana Rīgas Brāļu kapos, godinot latviešu kara upurus
plkst. 14:00 Piemiņas pasākums vācu karavīru kapos Beberbeķos:
Muzikālā ieskaņa
Latvijas NBS orķestris
Ievadvārdi
Stefanie Nebel – Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienība
Uzruna
Arnis Āboltiņš – Latvijas Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs
Mūzika
Latvijas NBS orķestris
Uzruna
Wolfgang Schneiderhan – Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienība prezidents
Lūgšana un svētbrīdis
Markus Schoch – priesteris
Mirušo piemiņai (uzruna)
Maija Kliese – Vācijas vēstnieka Latvijā vietniece
Vainagu nolikšana
Trompete:
“Man bija viens biedrs”
Latvijas Republikas valsts himna
Vācijas Federatīvās Republikas himna
Eiropas Savienības himna
Latvijas NBS orķestris
plkst. 16:00 Noslēgums
Pasākumu organizē:
Volksbund Deutsche Kriegsgräberfürsorge e.V.
German War Graves Commission
http://www.volksbund.de/home.html
Novosibirskas apgabala, Mirnij ciemā esošajos karagūstekņu kapos apglabāti 29 cilvēki – austrieši – 1, ungāri – 7, latvieši – 9, vācieši – 8, poļi – 1, krievi – 1, igauņi – 4
