Page 2 of 6

Novosibirskas apgabals, Novosibirska, stacijas Krivoščekovo apkārtnē esošie karagūstekņu kapi

Novosibirskas apgabala, Novosibirskā esošajos karagūstekņu kapos, tuvākais orientieris stacija Krivosček (станция Кривощеково), apglabāti 1874 cilvēki, kopā 13 dažādu tautību cilvēki – austrieši – 43, baltkrievi – 2, ungāri – 9, latvieši – 84, holandieši – 4, lietuvieši – 1, vācieši – 1191, poļi – 10, rumāņi – 1, krievi – 7, franči – 7, čehi – 1, igauņi – 514

Novosibirskas apgabals, Novosibirska, stacijas Inskaja apkārtnē esošie karagūstekņu kapi

Novosibirskas apgabala, Novosibirskā esošajos karagūstekņu kapos, tuvākais orientieris stacija Inskaja (станция Инская), apglabāti 603 cilvēki, kopā 12 dažādu tautību cilvēki – austrieši – 17, baltkrievi – 1, ungāri – 48, latvieši- 79, vācieši – 427, poļi – 6, krievi – 4, franči – 2, čehi – 6, igauņi – 55, iedzīvotāji no bijušās Dienvidslāvijas teritorijas – 1 (konkrēta tautība nav zināma), japāņi -5

 

Piemiņas stēlu atklāšana Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem Ogres Brāļu kapos

Ievēlēta jauna Brāļu kapu komitejas valde

Šī gada 1. aprīlī darbu uzsāka jaunā Brāļu kapu komitejas valde.

Ievēlēti:

Arnis Āboltiņš, vēsturnieks, Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs;

Edgars Skreija, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs, Latviešu leģionārs;

Teodors Nigulis, arhitekts, 2004. gadā Rīgas jūras līča piekrastē Klapkalnciemā  atjaunotā pieminekļa Pirmajā pasaules karā kritušajiem somu jēgeriem autors, apbalvots ar Somijas Lauvas Ordeņa bruņinieka ordeni;

Dainis Bērziņš, arhitektu birojs “Vecumnieks&Bērziņi”, pieminekļa Latvijas armijas virsniekiem Litenē tehniskā projekta līdzautors, Lestenes Brāļu kapu līdzautors;

Jānis Upmanis, Latvijas Brāļu kapu komitejas un Igaunijas Karavīru kapu aprūpes savienības kopīgā projekta “Iedzīvināt kopīgo vēsturi” (Reviving joint history of Estonia and Latvia) projekta vadītājs

 

 

Iepirkuma līgums par Tehniskā projekta izstrādi piemiņas vietas Latvijas upuriem Vjatlaga nometnēs Krievijā izveidei

Pieminekļi Krievijā mirušajiem latviešiem

Biedrība “Brāļu kapu komiteja” (BKK) šogad Krievijā atklājusi divas piemiņas zīmes karagūstekņu nometnēs bojāgājušajiem latviešiem.

Viens no piemiņas objektiem Krievijas Federācijas Ļeņingradas apgabala Volhovas rajona Sjasstrojā uzstādīts jau maijā, bet oktobrī pienākusi kārta līdzīgai piemiņas zīmei Vologdas apgabala Čerepovecā. Abi pieminekļi atklāti novembra otrajā nedēļā, informēja BKK valdes priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš.

Darbs pie materiālu vākšanas par abās Otrā pasaules kara gūstekņu nometnēs mirušajiem latviešiem, viņu identitātes noteikšana un pieminekļu uzstādīšanai nepieciešamo formalitāšu kārtošana ilga sešus gadus, faktiski kopš brīža, kad BKK saņēma no Krievijas informāciju par vācu karagūstekņu nometnes Nr.158 1. nodaļā un spechospitāļos Nr. 1825 un Nr. 5091 Čerepovecā mirušajiem 43 latviešu karagūstekņiem un karagūstekņu nometnes Nr. 213 3. nodaļā, spechospitālī Nr.1114 un evakohospitālī Nr.1327 Sjasstrojā mirušajiem 72 latviešu karagūstekņiem.

Čerepovecā piemiņas zīme likta pilsētas ziemeļaustrumu malā, pilsētas kapsētas teritorijā. Kopumā tur apbedīti vairāk nekā 4000 dažādu tautību karagūstekņu. Dabā karagūstekņu kapsēta nav saglabājusies, taču tās tuvumā izdalīta teritorija piemiņas zīmju izvietošanai. Saviem tautiešiem pieminekļus tur jau uzlikusi Vācija, Ungārija, Somija un Rumānija. Latvijas liktajā piemiņas zīmē iekalts 41 karagūstekņa vārds; vēl divu karagūstekņu vārdus nav izdevies noskaidrot.

Arī ap 140 km uz austrumiem no Sanktpēterburgas esošajā Sjasstrojā piemineklis likts mežā pie pilsētas kapsētas. Te atdusas ap 1200 mirušo karagūstekņu, pārsvarā vāciešu un ungāru, kam pieminekļi jau uzlikti. Tāpat kā Čerepovecā, karagūstekņu kapsēta dabā vairs nav sazīmējama. Piemineklī latviešiem ir 72 vārdi. Abas piemiņas zīmes veidotas, ņemot par paraugu 2013. gadā Kirovas apgabala Verhņekamskas rajonā Rudņičnaja ciemā atklāto. Piemiņas zīmes autori ir SIA “Arhitektu birojs Vecumnieks & Bērziņi”. A. Āboltiņš pavēstīja, ka tagad plānota divu līdzīgu piemiņas zīmju uzstādīšana Novosibirskā, kur arī atdusas latviešu karagūstekņi.

BKK norāda, ka piederīgie sīkāku informāciju par iepriekšminētajās vietās apbedītajiem latviešiem var pieprasīt BKK birojā.

Raksta autors Viesturs Sprūde

Latvijas Avīze

img_8392a-copy img_8384 img_8383 img_8372 img_8367 img_8358 facebook sjasstroj_2016_100_37701sjasstroj_2016_100_37671img_8360

 

Ķekavas pagastā pārapbedīti 78 Pirmā pasaules kara karavīri

Lāčplēša dienas priekšvakarā Ķekavas pagastā pieminēti un godināti latviešu strēlnieki, kuri nolika savu galvu Pirmā pasaules kara dienās, kad Krievijas armijas rindās bija jācīnās pret Vācijas karaspēku. Pirms simt gadiem kritušie karavīri, kas gulēja aizmirsti mežos, nu svinīgā ceremonijā guldīti zemes klēpī.  

Dienā, kad Rīga piedzīvoja pirmo sniegputeni, Ķekavas pagasta Trušeļu kapos trīsuļoja sveces un smaržoja egļu skujas. Pirmajā pasaules karā kritušo karavīru kapsētā guldīja vēl 78 karavīru mirstīgās atliekas. Visi karojuši cariskās Krievijas armijā un gājuši bojā 1916.gada jūlijā, kad frontes līnijā ap tagadējo Ķekavu noritēja nozīmīgas kaujas.

“Diemžēl karavīru identifikācija.. Katram personīgi to nevar vairs šobrīd veikt,” atzina Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš.

Pagaidām vārdus izdevies noskaidrot vien pieciem latviešu strēlniekiem un arī daļai Sibīrijas armijas korpusa karavīru.

Ekshumāciju ar Ķekavas novada pašvaldības un Brāļu kapu komitejas atļauju veica meklēšanas vienības “Leģenda” un “Zvaigzne”.  Karavīru mirstīgas atliekas atrada šoruden. 13 atrada pie Pirmā pasaules kara ierakumu pozīcijās pie “Frančiem”. Pārējos netālu no Skujenieku mežniecības mājām izcēla no sen aizmirstas lazaretes un kapsētas, kuru simt gados pilnībā pārklājis mežs.

“Pēc citiem nostāstiem tur bija 200 karavīri. Beigās varējām konstatēt, ka tur ir 65 karavīri,” stāstīja sabiedriskās organizācijas “Leģenda” biedrs Viktors Duks.

“Pagājušogad mēs pārapbedījām uz šejieni no Spieķu kalna samocītus brāļu kapus, kas bija kādreiz apzīmēti kā brāļu kapi, bet 1977.gadā, kad tika būvēts Rīgas HES,  it kā notika pārapbedīšana no Spieķu kalna, bet līdz galam netika izdarīts, lai šie karavīri un pirmkārt latviešu strēlnieku mirstīgās atliekas būtu apglabātas kapos, nevis kaut kur tīruma viducī, mežos, grāvjos,” stāstīja sabiedriskās organizācijas “Leģenda” vadītājs Tālis Ešmits.

Uz pārapbedīšanas ceremoniju sapulcējās pārstāvji arī no Ķekavas novada pašvaldības, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Krievijas vēstniecības diplomāti.

“Labi, ka mums ir šādi puiši, kas Latvijā nodarbojas ar šādām lietām, kur valstiskas struktūras ir tā kā atgājušas malā. Ir kārtīgi Latvijas dēli, kas nodarbojas ar patriotisku darbu, meklē mūsu kritušos karavīrus, kas ir gājuši bojā dažādos pasaules karos,” pauda biedrības “Latviešu karavīrs” valdes priekšsēdētājs Normunds Jērums.

Decembrī plānots pārapbedīt vēl 132 karavīrus, tostarp latviešu strēlniekus, kas atrasti Tīreļpurva apkārtnē.

Video sižets:
https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vesture/kekavas-pagasta-parapbediti-78-pirma-pasaules-kara-karaviri.a209590/

Svinīgā vainagu nolikšanas ceremonija Rīgas Brāļu kapos, godinot par Latviju kritušos karavīrus

img_8621

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka strēlnieku un 6. Sibīrijas armijas korpusa karavīru pārapbedīšanas ceremonija

arnis_kekava arnis ieglab kaps_2 parapb 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka strēlnieku un 6. Sibīrijas armijas korpusa karavīru pārapbedīšanas ceremonija Ķekavas novada Trušeļu brāļu kapos

7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka strēlnieku un 6. Sibīrijas armijas korpusa karavīru pārapbedīšanas ceremonija Ķekavas novada Trušeļu brāļu kapos

Š.g. oktobrī, veicot karavīru apbedījumu vietas izpētes darbus Ķekavas pagastā pie bij. Skujeniekiem, bijušās 1. pasaules kara laika Krievijas armijas karavīru kapsētas teritorijā, tika atrastas 65 Krievijas armijas karavīru mirstīgās atliekas. Izpētes darbus pēc Ķekavas novada pašvaldības ierosinājuma veica meklēšanas vienība “Leģenda” saskaņā ar Brāļu kapu komitejas 08.09.2016. izdoto un pašvaldībā reģistrēto atļauju Nr.976-27.

Apkopojot Brāļu kapu komitejas rīcībā esošās ziņas, var secināt, ka karavīru kapsētā Skujenieku mežsarga māju tuvumā pie kara ceļa 1916. gada jūlijā bijuši apbedīti:

7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka strēlnieki: Vitte Kārlis Jura d., Zaļkalns Kārlis, Rudzis Jānis, Vītols;

6. Sibīrijas armijas korpusa karavīri – sapieris Matvejevs Aleksandrs, bombardieris Guščins Vasilijs, jaunākais artilērists Bredihins Vladimirs, sanitārs Molokovs Nikita, strēlnieki – Kuzmičs Aleksandrs, Pabidze Luka, Ledziks Josifs, Hļebņikovs Andrejs, Safarganovs Husans, Guba Ivans Ivana d., Belovs Aleksandrs, Smirnovs Prokofijs, Morozovs Aleksandrs, Ļekancevs Stepans, Taračevs Filips, Suhovs; artilēristi – Kaluckijs Mihails, Tereligins Jegors, Abramenko Vasilijs, Guzenko Nikifors, Haritoņenko Kirils. Pārējo apbedīto karavīru vārdu noskaidrošana iespēju robežās vēl turpināsies.

Š. g. maijā – jūnijā, veicot karavīru apbedījumu vietas izpētes darbus Ķekavas pagastā pie Frančiem, bijušo kauju vietā tika atrastas 13 Krievijas armijas karavīru mirstīgās atliekas. Izpētes darbus veica meklēšanas vienība “Zvaigzne” saskaņā ar Brāļu kapu komitejas 16.05.2016. izdotajām un pašvaldībā reģistrētām atļaujām Nr. 956-07 un 957-08.

Brāļu kapu komiteja 26.10.2016. ir saņēmusi Ķekavas novada pašvaldības piekrišanu augšminēto 78 Krievijas armijas karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšanai Ķekavas pagastā, Ķekavā 1.pasaules karā kritušo karavīru kapsētā pie Trušeļiem š. g. 4.novembrī.

Pārapbedīšanas ceremonija notiks Ķekavas pagastā, Ķekavā 1.pasaules karā kritušo karavīru kapsētā pie Trušeļiem š. g. 4. novembrī plkst. 13:00. Ceremonijā piedalīsies Ķekavas novada pašvaldības, Brāļu kapu komitejas, Nacionālo bruņoto spēku, meklēšanas vienības “Leģenda” pārstāvji.

7_bauskas_strelnieku_pulks

7.Bauskas latviešu strēlnieku pulks

(Foto no http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/5622/)

 

BKK valde

Page 2 of 6

Powered by WordPress & Theme by Anders Norén