Edgars Skreija
(1924 -2023)

Brāļu kapu komiteja atvadās no Edgara Skreijas pēc vairāk nekā 30 gadu sadarbības.

Edgars Skreija bija viens no ierosinātājiem Brāļu  kapu komitejas 1994. gadā izvirzītai idejai par latviešu leģionāru kopkapsētas izveidošanu pie Lestenes baznīcas, kur turpmāko 30 gadu laikā ir pārapbedīti vairāk nekā 1000 latviešu karavīri no Latvijas, gan arī 236 latviešu karavīri no Krievijas.

Edgars bija Brāļu kapu  komitejas valdes loceklis no 1989. gada  līdz  2021. gadam, no 2019.gada arī Brāļu kapu komitejas Goda biedrs, Lestenes leģionāru brāļu kapu izveides iniciators, un projekta žūrijas loceklis, un, protams, meklētājs un pārapbedītājs, kas savu kara biedru atrastos pīšļus veda uz  Lesteni. Bija dažādi viedokļi, bija dažādas idejas, bet tas, kas ir šobrīd radīts Lestenē ir nenovērtējams viņa nopelns latviešu karavīru piemiņas saglabāšanā un praktiskajā īstenošanā. Edgars ir aktīvi darbojies Kurzemes brāļu kapu fondā, Latvijas nacionālo karavīru apvienībā un citās organizācijas. Kopā ir izpētītas latviešu leģionāru kapu vietas pie Zemgales stacijas, Druvienā un citur Latvijā… Nenoliedzami ir panākumi karavīru apbedījumu vietu izpētē pie Irlavas baznīcas, Saulīškalna un Deģiem, Cesvaines apkaimē un citur.  Ne katrreiz, pārbaudot norādītās apbedījumu vietas ir izdevies atrast karavīrus, bet tas paliek mūsu uzdevums, turpinot Edgara iesākto darbu. Mūs vienmēr vienoja Edgara Skreijas vēlme atrast kritušos kara biedrus un ar karavīram atbilstošu godu un cieņu apbedīt pienācīgā karavīru kapu vietā.

Lai Tev vieglas smiltis dzimtenes smiltājā.

Brāļu kapu komitejas valde

JĀNIS AMATS
1935 – 2021

Mēs atvadāmies no mūžībā aizgājušā Brāļu kapu komitejas darbības atjaunotāja, Brāļu kapu komitejas Goda biedra, Jēkabpils-Krustpils nodaļas vadītāja Jāņa Amata.

Jānis Amats ir devis nenovērtējamu ieguldījumu karavīru apbedījumu
meklēšanā un apzināšanā, kapu un piemiņas vietu atjaunošanā Jēkabpils
un Krustpils novadā, kur atdusas Pirmā pasaules karā kritušie karavīri,
Latvijas neatkarības izcīnītāji un Otrā pasaules kara upuri. No 1989. gada
Jānis Amats piedalījies atjaunotās Brāļu kapu komitejas darbā, vadot Brāļu kapu komitejas Jēkabpils nodaļu.

Mums paliek Jāņa nesavtīgā pētnieciskā darba rezultāts – Jēkabpils un
Krustpils novadu vēstures izvērtējums un skaidrojums. Brāļu kapu
komiteja atcerēsies Jāni kā zinošu un godprātīgu latviešu karavīru piemiņas kopēju.

Lai Tev mierīga atdusa dzimtenes smiltainē!

Brāļu kapu komitejas valde

Saskaņā ar 17.07.2008. likumu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” un sadarbībā ar Krievijas starptautisko asociāciju “Kara memoriāli”, biedrība “Brāļu kapu komiteja” (turpmāk – BKK) organizēja piemiņas zīmes uzstādīšanu latviešu karagūstekņu apbedījuma vietā Krievijas Federācijā, Orenburgas apgabalā, Orskas pilsētā (aptuveni 2600 km no Rīgas), Tagiļskas kapsētas teritorijā

Koordinātas Google/Yandex : 51.241173  58.455516

2010. gadā no Krievijas puses tika saņemta informācija, ka vācu karagūstekņu nometnes Nr.260 un spechospitālī Nr. 3922 miruši 34 latviešu karagūstekņi (piederība noteikta pēc ierakstiem ailē “tautība” karagūstekņu nometnē mirušo reģistru dokumentācijā) un apbedīti karagūstekņu kapsētā Tagiļskas ielā. Šeit apbedīti 18 tautību 1368 karagūstekņi. Karagūstekņu kapsētas teritorija dabā daļēji saglabājusies, tās  teritorijā līdz 2014. gadam uzstādītas piemiņas zīmes vācu un ungāru karagūstekņiem. Vēlāk tika saņemta informācija, ka vēl četrās karagūstekņu kapsētās Orskas pilsētā apbedīti kopumā 44 latviešu karagūstekņi. Vēl Orenburgas apgabalā latviešu karagūstekņi apbedīti sekojošās karagūstekņu nometņu kapsētas: Ak-Bulakā – 11; Novotroickā – 6; Mednogorskas apkaimē (Rakitjanka) – 1; Burgusulanas rajonā Karpovkā – 1

BKK nolēma izveidot Orskas pilsētas Tagiļskas kapsētā piemiņas vietu visiem šobrīd zināmajiem Orenburgas apgabala teritorijā mirušajiem latviešu karagūstekņiem, par paraugu ņemot 2013. – 2014. gadā Kirovas apgabala Verhņekamskas rajonā Rudņičnaja ciemā latviešu karagūstekņiem uzstādīto piemiņas zīmi. Piemiņas zīmes autori ir SIA “Arhitektu birojs Vecumnieks & Bērziņi”, piemiņas zīme izgatavota Sankt-Pēterburgas uzņēmumā “Trest-40”. Projektēšanas, izgatavošanas, transportēšanas, uzstādīšanas izdevumi segti no Latvijas puses izdalītajiem līdzekļiem Latvijas – Krievijas starpvaldību līguma izpildei. Piemiņas zīme uzstādīta 2020. g. vasarā. Piemiņas zīmē iekalti 97 karagūstekņu uzvārdi un vārdi.

Tā kā ieraksti mirušo karagūstekņu reģistra dokumentācijā veikti krievu valodā,  lielākā daļa latviešu personvārdu bija jāprecizē, salīdzinot Latvijas un Krievijas arhīvos esošo informāciju. Liela nozīme bija Krievijas Valsts kara vēstures arhīva dokumentu kopijām, ko BKK 2014. – 2015. gadā saņēma no asociācijas “Kara memoriāli” un kurās bija atrodami arī karagūstekņu pašrocīgi paraksti. Personu vārdiem, par kuriem nebija papildus informācija, tika saglabāta dokumentos ierakstītā vārdu transliterācija. Piederīgie sīkāku informāciju par Orenburgas apgabalā apbedītajiem latviešu karagūstekņiem var pieprasīt BKK birojā.

Saraksts ar apbedītajiem karagūstekņiem atrodams šeit

Brāļu kapu komitejas

valdes priekšsēdētājs

Arnis Āboltiņš

Piemiņas zīme Orenburgas apgabalā, Orskas pilsētā, Tagiļskas kapsētas teritorijā pēc uzstādīšanas 2020. gada vasarā

TEODORS NIGULIS

1923 – 2020

Mēs atvadāmies no mūžībā aizgājušā Brāļu kapu komitejas darbības atjaunotāja, Goda biedra un ilggadēja

Brāļu kapu komitejas valdes locekļa

Teodora Niguļa

Teodors Nigulis ir devis ievērojamu ieguldījumu latviešu karavīru kapu un piemiņas vietu atjaunošanā, izveidošanā un kopšanā Latvijā. Kā profesionāls arhitekts piedalījies dažādu pieminekļu projektēšanā un celtniecībā.  Varam atcerēties gan 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekļa atjaunošanu Alūksnē, gan  Brīvības cīņās kritušo  igauņu un somu karavīru kapus, gan pieminekļa atjaunošanu somu jēgeriem Klapkalnciemā, gan Pirmā pasaules karā kritušo Krievijas armijas karavīru kapa pieminekļa atjaunošanu Indras pagastā. Piedalījies pieminekļu projektu izvērtēšanā latviešu leģionāru brāļu kapos Lestenē un represēto memoriāla izveidei Vjatlagā.

No 1989. gada Teodors Nigulis saistīts ar Brāļu kapu komitejas darbību, piedaloties atjaunošanas kongresā kā Kultūras fonda Talku centra pārstāvis, bet Brāļu kapu komitejas valdē darbojās kopš 1992. gada. Ar savu erudīciju un profesionālo padomu ir palīdzējis pieņemt daudzus Brāļu kapu komitejai būtiskus lēmumus par karavīru kapu un pieminekļu saglabāšanu un uzturēšanu.

Brāļu kapu komiteja atcerēsies Teodoru kā pašaizliedzīgu un godprātīgu latviešu karavīru piemiņas kopēju.

Lai Tev mierīga atdusa dzimtenes smiltainē! 

Brāļu kapu komitejas valde

Atvadīšanās no arhitekta Teodora Niguļa notiks piektdien, 2020. gada  10. jūlijā plkst 14.00 Rīgā, Krematorija Lielajā zālē.

ULDIS VELDRE

1932 – 2019
Mēs atvadāmies no mūžībā aizgājušā Brāļu kapu komitejas darbības atjaunotāja,
Goda biedra un Alūksnes
Brāļu kapu komitejas vadītāja Ulda Veldres.

Uldis Veldre ir devis nenovērtējamu ieguldījumu latviešu karavīru kapu un
piemiņas vietu atjaunošanā, izveidošanā un kopšanā Alūksnes novadā un citur
Latvijā, kur atdusas Latvijas neatkarības izcīnītāji. Varam atcerēties gan Karvas
pieminekļa, gan 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekļa atjaunošanu, gan
Brīvības cīņās kritušo igauņu un somu karavīru kapus, gan piemiņas vietas
izveidošanu latviešu karavīriem Alūksnes Garnizona kapos, gan Lāčplēša kara
ordeņa kavalieru – alūksniešu kapu apzināšanu un atzīmēšanu.

No 1989. gada Uldis Veldre piedalījies atjaunotās Brāļu kapu komitejas darbā,
vadot Alūksnes Brāļu kapu komiteju. Ar savu aizrautīgo patriotismu viņš spēja
uzrunāt savus līdzcilvēkus un pārliecināt piedalīties latviešu karavīru piemiņas
uzturēšanā. Vairāk nekā 20 gadus, savas pārliecības vadīts, Uldis Veldre kopa
gan karavīru kapus, gan organizēja piemiņas pasākumus. 2010. gadā apbalvots
ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Brāļu kapu komiteja atcerēsies Uldi kā pašaizliedzīgu un godprātīgu latviešu
karavīru piemiņas kopēju.

Lai Tev mierīga atdusa dzimtenes smiltainē!

Brāļu kapu komitejas valde

Voldemārs Birznieks

1925 – 2019

Mēs atvadāmies no mūžībā aizgājušā Brāļu kapu komitejas darbības atjaunotāja, Goda biedra un ilggadīga Brāļu kapu komitejas valdes locekļa Voldemāra Birznieka.

Voldemārs Birznieks ir devis nenovērtējamu ieguldījumu Pirmajā pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku kapu kopšanā un piemiņas vietu izveidošanā Ziemassvētku kauju vietās Tīreļpurvā.

1989. gadā Voldemāru Birznieku ievēlēja atjaunotās Brāļu kapu komitejas valdē. Viņam bija liela pieredze latviešu karavīru kapu uzturēšanā un piemiņas vietu iekārtošanā. Arī vēlāk, darbojoties Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļā, neliedza savu padomu, bet ieteikumus prata ierosināt un pierādīt.

Voldemārs Birznieks bija erudīts Latvijas senākās vēstures zinātājs un pētnieks. Viņš bija ne tikai aizrautīgs stāstnieks, bet, galvenokārt, praktiskais darītājs un darbu rīkotājs, tādēļ viņu atcerēsies ne tikai karavīru piemiņas glabātāji un kapu aprūpētāji, bet arī domubiedri – dižkoku atbrīvotāji, pilskalnu kopēji, Zemgales kultūrvēstures pētnieki, interesenti un bijušie darba kolēģi.

Lai Tev mierīga atdusa dzimtenes smiltainē!

Brāļu kapu komitejas valde

Saskaņā ar 17.07.2008. likumu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” un sadarbībā ar Krievijas starptautisko asociāciju “Kara memoriāli”, biedrība “Brāļu kapu komiteja” (turpmāk – BKK) organizēja piemiņas zīmes uzstādīšanu latviešu karagūstekņu apbedījuma vietā Krievijas Federācijā, Novosibirskas apgabalā, Kočeņevas rajonā (aptuveni 4300 km no Rīgas, ~60 km uz R no Novosibirskas), Mirnij ciema kapsetā

Koordinātas Google/Yandex : 54.91333  82.070883

2010.gadā no Krievijas puses tika saņemta informācija, ka vācu karagūstekņu nometnes Nr.199 15. nodaļā miruši 9 latviešu karagūstekņi (piederība noteikta pēc ierakstiem ailē “tautība” karagūstekņu nometnē mirušo reģistru dokumentācijā). 2016. gada septembrī BKK, “Kara memoriāli” un vietējās pašvaldības pārstāvji apsekoja karagūstekņu apbedījumu vietu, kur apbedīti 7 tautību 29 karagūstekņi. Karagūstekņu kapsētas teritorija dabā saglabājusies, ierobežotajā teritorijā bija uzstādītas piemiņas zīmes vācu un ungāru karagūstekņiem.

Tā kā ieraksti mirušo karagūstekņu reģistra dokumentācijā veikti krievu valodā,  lielākā daļa latviešu personvārdu bija jāprecizē, salīdzinot Latvijas un Krievijas arhīvos esošo informāciju. Liela nozīme bija Krievijas Valsts kara vēstures arhīva dokumentu kopijām, ko BKK 2014. – 2015. gadā saņēma no asociācijas “Kara memoriāli” un kurās bija atrodami arī karagūstekņu pašrocīgi paraksti. Tika noskaidrots ka šajā karagūstekņu kapsētā apbedīti 9 latviešu karagūstekņi. Personu vārdiem, par kuriem nebija papildus informācija, tika saglabāta dokumentos ierakstītā vārdu transliterācija. Piederīgie sīkāku informāciju par Novosibirskā apbedītajiem latviešu karagūstekņiem var pieprasīt BKK birojā.

BKK nolēma izveidot latviešu karagūstekņu piemiņas vietu, pēc SIA “Arhitektu birojs Vecumnieks & Bērziņi” izstrādāta projekta, piemiņas zīme izgatavota Sankt-Pēterburgas uzņēmumā “Trest-40”. Projektēšanas, izgatavošanas, transportēšanas, uzstādīšanas izdevumi segti no Latvijas puses izdalītajiem līdzekļiem Latvijas – Krievijas starpvaldību līguma izpildei. Piemiņas zīme uzstādīta 2018. g. vasarā. Piemiņas zīmē iekalti 9 karagūstekņu uzvārdi un vārdi.

Vācu karagūstekņu kapsēta Mirnij ciema kapos ar piemiņas zīmēm vācu un ungāru karagūstekņiem, 2016. gada vasarā

Saskaņā ar 17.07.2008. likumu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” un sadarbībā ar Krievijas starptautisko asociāciju “Kara memoriāli”, biedrība “Brāļu kapu komiteja” (turpmāk – BKK) organizēja piemiņas zīmes uzstādīšanu latviešu karagūstekņu apbedījuma vietā Krievijas Federācijā, Novosibirskas apgabalā, Novosibirskas pilsētā (aptuveni 4300 km no Rīgas), Zajeļcovkas municipālajā kapsētā

Koordinātas Google/Yandex : 55.095117  82.8872

2010.gadā no Krievijas puses tika saņemta informācija, ka vācu karagūstekņu nometnes Nr.199 4., 7. un 21. nodaļā miruši 7 latviešu karagūstekņi (piederība noteikta pēc ierakstiem ailē “tautība” karagūstekņu nometnē mirušo reģistru dokumentācijā). 2016. gada septembrī BKK, “Kara memoriāli” un vietējās pašvaldības pārstāvji apsekoja karagūstekņu apbedījumu vietu, kur apbedīti 15 tautību 372 karagūstekņi. Karagūstekņu kapsētas teritorija dabā nav saglabājusies, jo tajā ap 1970. gadu sākti  civilie virsapbedījumi. Bijušo karagūstekņu apbedījumu sektorā pilsētas komunālais dienests ir ierādījis  vietas piemiņas zīmju uzstādīšanai vācu un ungāru, kā arī japāņu karagūstekņiem.

Tā kā ieraksti mirušo karagūstekņu reģistra dokumentācijā veikti krievu valodā,  lielākā daļa latviešu personvārdu bija jāprecizē, salīdzinot Latvijas un Krievijas arhīvos esošo informāciju. Liela nozīme bija Krievijas Valsts kara vēstures arhīva dokumentu kopijām, ko BKK 2014. – 2015. gadā saņēma no asociācijas “Kara memoriāli” un kurās bija atrodami arī karagūstekņu pašrocīgi paraksti. Tika noskaidrots ka šajā karagūstekņu kapsētā apbedīti 8 latviešu karagūstekņi. Personu vārdiem, par kuriem nebija papildus informācija, tika saglabāta dokumentos ierakstītā vārdu transliterācija. Piederīgie sīkāku informāciju par Novosibirskā apbedītajiem latviešu karagūstekņiem var pieprasīt BKK birojā.

BKK nolēma izveidot latviešu karagūstekņu piemiņas vietu, pēc SIA “Arhitektu birojs Vecumnieks & Bērziņi” izstrādāta projekta, piemiņas zīme izgatavota Sankt-Pēterburgas uzņēmumā “Trest-40”. Projektēšanas, izgatavošanas, transportēšanas, uzstādīšanas izdevumi segti no Latvijas puses izdalītajiem līdzekļiem Latvijas – Krievijas starpvaldību līguma izpildei. Piemiņas zīme uzstādīta 2018. g. vasarā. Piemiņas zīmē iekalti 8 karagūstekņu uzvārds un vārds.

Tabulu var aplūkot šeit:
Latviešu karagūstekņu kapi Novosibirskā  – “Zajeļcovka”: Uzskaite

Saskaņā ar 17.07.2008. likumu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” un sadarbībā ar Krievijas starptautisko asociāciju “Kara memoriāli”, biedrība “Brāļu kapu komiteja” (turpmāk – BKK) organizēja piemiņas zīmes uzstādīšanu latviešu karagūstekņu apbedījuma vietā Krievijas Federācijā, Novosibirskas apgabalā, Novosibirskas pilsētā (aptuveni 4300 km no Rīgas), Ļeņina rajonā, Inskaja stacijas apkārtnē.

Koordinātas Google/Yandex : 54.9657  83.080233

2010.gadā no Krievijas puses tika saņemta informācija, ka vācu karagūstekņu nometnes Nr.199 3., 6. un 20. nodaļā miruši 32 vai 79 latviešu karagūstekņi (piederība noteikta pēc ierakstiem ailē “tautība” karagūstekņu nometnē mirušo reģistru dokumentācijā). 2016. gada septembrī BKK, “Kara memoriāli” un vietējās pašvaldības pārstāvji apsekoja karagūstekņu apbedījumu vietu, kur apbedīti 12 tautību 603 karagūstekņi. Karagūstekņu kapsētas teritorija dabā saglabājusies, ierobežotajā teritorijā bija uzstādītas piemiņas zīmes vācu un ungāru karagūstekņiem.

Tā kā ieraksti mirušo karagūstekņu reģistra dokumentācijā veikti krievu valodā,  lielākā daļa latviešu personvārdu bija jāprecizē, salīdzinot Latvijas un Krievijas arhīvos esošo informāciju. Liela nozīme bija Krievijas Valsts kara vēstures arhīva dokumentu kopijām, ko BKK 2014. – 2015. gadā saņēma no asociācijas “Kara memoriāli” un kurās bija atrodami arī karagūstekņu pašrocīgi paraksti. Tika noskaidrots ka šajā karagūstekņu kapsētā apbedīti 32 latviešu karagūstekņi. Personu vārdiem, par kuriem nebija papildus informācija, tika saglabāta dokumentos ierakstītā vārdu transliterācija. Piederīgie sīkāku informāciju par Novosibirskā apbedītajiem latviešu karagūstekņiem var pieprasīt BKK birojā.

BKK nolēma izveidot latviešu karagūstekņu piemiņas vietu, par paraugu ņemot 2013. – 2014. gadā Kirovas apgabala Verhņekamskas rajonā Rudņičnaja ciemā latviešu karagūstekņiem uzstādīto piemiņas zīmi. Piemiņas zīmes autori ir SIA “Arhitektu birojs Vecumnieks & Bērziņi”, piemiņas zīme izgatavota Sankt-Pēterburgas uzņēmumā “Trest-40”. Projektēšanas, izgatavošanas, transportēšanas, uzstādīšanas izdevumi segti no Latvijas puses izdalītajiem līdzekļiem Latvijas – Krievijas starpvaldību līguma izpildei. Piemiņas zīme uzstādīta 2017. g. vasarā. Piemiņas zīmē iekalti 30 karagūstekņu uzvārds un vārds, 2 karagūstekņu uzvārdus un vārdus pagaidām nav izdevies precizēt.

Tabulu var aplūkot šeit:
Latviešu karagūstekņu kapi Novosibirskā  – “Inskaja”: Uzskaite