In memoriam

Eižens Upmanis

1955 – 2016

Mūžībā devies arhitekts, Brāļu kapu komitejas valdes priekšsēdētājs Eižens Upmanis.

Eižena Upmaņa nozīmīga dzīves daļa bija saistīta ar latviešu karavīru piemiņas saglabāšanu Latvijā un ārvalstīs un Latvijā apbedīto citu valstu karavīru apbedījumu vietu izpēti un labiekārtošanu. Kopš 1989. gada, kad tika atjaunota Brāļu kapu komitejas darbība, un 1991. gada, kad Eižens Upmanis tika ievēlēts par tās priekšsēdētāju, Latvijā tika radīta iespēja arī sabiedriskām organizācijām piedalīties Latvijas valsts politikas veidošanā attiecībās starp valsti, sabiedrību un karavīru apbedījumu vietām. Eižena Upmaņa nopelns ir arī Brāļu kapu komitejas iesaistīšana starpvalstu līgumu par karavīru apbedījumu vietu aizsardzību izstrādē un izpildē.

Latviešu karavīru kapu un kapsētu izveide Litenē un Lestenē, piemiņas zīmes latviešu karagūstekņiem Krievijā – Rudņičnajā un Sjasstrojā, vācu karavīru kapsētu izveide Saldū, Beberbeķos, Jelgavā un Daugavpilī, Brīvības cīņās kritušo igauņu karavīru apbedījumu vietu meklēšana un pārapbedīšana uz labiekārtoto Igaunijas armijas karavīru kapsētu Mazsalacā, Latviešu leģiona karavīru apbedījumu vietu izpēte Krievijā, atrasto karavīru identifikācija, pārvešana uz Latviju un pārapbedīšana Lestenes brāļu kapos, Latvijas – Vācijas un Latvijas – Igaunijas jauniešu nometņu organizēšana karavīru kapu aprūpei, karavīru apbedījumu vietu Latvijā uzskaites un izpētes sistēmas izveidošana…. Tās ir Brāļu kapu komitejas būtiskākās darbības jomas un rezultāti, kas sasniegti 25 gados Eižena Upmaņa vadībā.

Jāpiemin arī Eižena Upmaņa 10 gadus vadītā Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmuma “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde” darbība un 2001. g. saņemtā Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme par Brīvības pieminekļa atjaunošanu.

Palika nepabeigts iesāktais apjomīgais darbs Rīgas Lielo kapu vēsturiskajā izpētē…

Eižens Upmanis bija arī aktīvs Latviešu – Baltvācu centra Domus Rigensis dalībnieks un priekšsēdētājs un studentu korporācijas Fraternitas Arctica filistrs, ilggadējs seniors un oldermanis, viens no korporācijas atjaunotājiem un balstiem.

Mēs esam zaudējuši erudītu, prasīgu un zinātkāru personību, lielu Latvijas patriotu, kurš savu dzīvi bija veltījis Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un izpētei.

 

Izvadīšana š. g. 7. oktobrī plkst 13:30 no Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīcas Rīgā, Mēness ielā 2, apbedīšana plkst. 15:00 Rīgas Miķeļa kapsētas Debesbraukšanas draudzes kapu nodalījumā.

 

Brāļu kapu komiteja

Latvijas Brīvības cīņās kritušo Polijas armijas karavīru svinīgā pārapbedīšanas ceremonija Laucesā

21.oktobrī Laucesas Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcā un kapsētā notika Polijas armijas karavīru, kuri krituši Latvijas Brīvības cīņās, svinīgā pārapbedīšana. Ceremoniju ar savu klātbūtni pagodināja Polijas Republikas vēstniece Latvijā Eva Dembska un Polijas kultūras un kultūras mantojuma ministrs Jaroslavs Sellins.

Lai parādītu godu Polijas armijas karavīriem, kuri, pildot savu karavīra pienākumu, krituši par Polijas un Latvijas neatkarību, pārapbedīšanas ceremoniju apmeklēja un vainagu nolika arī Brāļu kapu komitejas pārstāvji.

Latvijas 20. gs. vēsture ir saistīta gan ar divu pasaules karu kaujām, gan Latvijas Brīvības cīņām, gan komunistiskā un nacistiskā totalitāro režīmu represijām. Visi šie notikumi ir atstājuši liecības arī kā kara un represiju upuru apbedījumu vietas.

Brāļu kapu komitejai šis stāsts sākās pagājušā gada pavasarī, kad saņēmām ziņu par poļu karavīru apbedījumu vietas atrašanu. Veicot iespējamās Pirmā pasaules kara laika Krievijas armijas karavīru apbedījumu vietas meklēšanas darbus, pie Oļgerdovas netālu no Laucesas, kur karadarbības zona bija no 1915. gada rudens līdz 1918. gada februārim, tika atrastas 1919. g. septembrī kritušo septiņu Polijas armijas karavīru mirstīgās atliekas.

Par atrastajiem karavīriem tika paziņots Polijas Republikas vēstniecībai un Daugavpils novada pašvaldībai, kas, piedaloties Latvijas poļu savienības Daugavpils nodaļai “Promieņ”, veica tālāko karavīru identifikāciju un lēma par karavīru pārapbedīšanu. Pēc saņemtās informācijas no Polijas militārajiem arhīviem tika veikta papildus izpēte, kas ļāva atrast vēl divu poļu karavīru mirstīgās atliekas.

Latvijas Brīvības cīņu laikā kritušie Latvijas armijas sabiedrotās Polijas armijas karavīri ar pienākošos godu un cieņu tika pārapbedīti blakus saviem cīņu biedriem Laucesas kapsētā.

Meklēšanas darbus veica Igors Karčevskis un grupa “Dinaburg”. Paldies par godprātīgu darbu poļu karavīru apbedījumu izpētē. Paldies Polijas Republikas vēstniecībai un Polijas kultūras un kultūras mantojuma ministrijas Kultūras mantojuma ārzemēs un kara zaudējumu  departamentam par veikto identifikācijas darbu un pārapbedīšanas nodrošinājumu, Latvijas poļu savienības Daugavpils nodaļai “Promieņ”, Rišardam Stankeviča kungam un Vandai Baulinas kundzei personīgi par ieguldījumu poļu karavīru apbedījumu vietu izpētē un labiekārtošanā, kā arī Daugavpils novada pašvaldībai un Laucesas Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcas draudzei par sadarbību un sapratni jautājumu risināšanā par karavīru pārapbedīšanu. Paldies visiem, kas ziedojuši savu laiku un darbu karavīru piemiņas saglabāšanai. Lai mūžīga piemiņa Polijas armijas karavīriem Latvijas zemē!

Tomskas apgabalā Kargasokas rajona Novojugino ciemā atklāts piemineklis 1941. un 1949. gadā politiski represētajiem latviešiem

Brāļu kapu komiteja jau vairākus gadus, sadarbojoties ar Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvjiem Kārli Bērziņu, Dzintaru Kraujiņu, Kārli Albergu un latviešu diasporas vadītāju Tomskā Pēteri Kraujiņu, organizē izpētes ekspedīcijas uz Tomskas apgabalu Krievijā, uz kurieni 1941. un 1949. gadā tika deportēti Latvijas iedzīvotāji.

Pamatojoties uz 17.07.2008. likumu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”, Brāļu kapu komiteja 2013. gadā pabeidza apkopot un sistematizēt Latvijas Valsts arhīva saņemtās datu bāzes par 1941. gadā, un papildus iegūtos datus par 1949. g., deportāciju rezultātā mirušo Latvijas iedzīvotāju apbedījumu vietām Tomskas apgabalā. Iegūtie dati tika nosūtīti salīdzināšanai un precizēšanai Tomskas apgabala Iekšlietu pārvaldes informācijas centram. Tādējādi līdz 2015. g. tika precizēti dati par 252 personām, kas 2017. gadā nodoti tālākai izmantošanai – datu ierakstīšanai piemineklī Novojugino ciemā, Kargasokas rajonā, Tomskas apgabalā, Krievijā:

  • 119 personas no Rīgas; 72 personas no Limbažu apriņķa; 58 personas no Rīgas apriņķa; 1 persona no Jēkabpils apriņķa; 1 persona no Tukuma apriņķa; 1 persona bez norādes uz aresta vai dzīves vietu;
  • 113 personas arestētas un izsūtītas 1941. g. 14. jūnijā;
  • 139 personas arestētas un izsūtītas 1949. g. 25. martā.

Dzīves dati par vienu personu vairākos gadījumos atšķīrās starp Latvijas Valsts arhīva (LVA) un Tomskas apgabala Iekšlietu pārvaldes informācijas centra [Информационного центра УМВД России по Томской области] datiem, tādēļ piemiņas zīmē ierakstīts dzimšanas gads ievērojot LVA sniegtās ziņas, bet miršanas gads pēc Tomskas apgabala IC sniegtajām ziņām. Vairumā gadījumu arhīvu materiālos nebija nosauktas konkrētas apbedījuma vietas un kapsētas, tāpēc to stāvokli varēja noteikti, apzinot tuvējās kapsētas pie pēdējām dzīves vai miršanas vietām, kas norādītas arhīvu materiālos. Kopumā tādas vietas tagadējā Kargasokas rajonā ir aptuveni 40.

2015.gadā, Brāļu kapu komitejas uzdevumā, uz Kargasokas rajonu bijušie izsūtītie Kārlis Bērziņš un Dzintars Kraujiņš, apsekoja vairāk nekā 20 iespējamās un reāli pieejamās apbedījumu vietas Kargasokas rajonā, bet tikai četrās bija saglabājušās norādes uz konkrētas personas kapa vietu.

Tā kā saskaņā ar arhīvu dokumentiem ir konstatēts, ka represēto Latvijas iedzīvotāju  apbedījumi agrāk ir bijuši, taču tagad nepastāv, bet mirstīgo atlieku ekshumācija un pārvešana vairs nav iespējama, tad Krievijas pusei,  pēc Latvijas Puses lūguma, apbedījumu tuvumā jāierāda atbilstoša vieta piemiņas zīmju uzstādīšanai. Pārrunu rezultātā ar vietējo pašvaldību, Brāļu kapu komiteja pieņēma lēmumu par piemiņas zīmes uzstādīšanu Novojugino ciemā. Saskaņā ar starpvaldību vienošanos par apbedījumu statusu, dokumentācijas sakārtošanā, piemiņas zīmes vietas izvēlē un uzstādīšanā mēs strādājām kopā ar likumā noteiktajiem partneriem minētās vienošanās izpildē un tehnisko uzdevumu risināšanā Krievijas Federācijas teritorijā – asociāciju “Vojennije Memoriali”.

Pieminekļa projektu izstrādāja Latvijas arhitektu birojs “Vecumnieks& Bērziņi”, piemiņas zīme izgatavota Sankt – Pēterburgā firmā “Trest – 40”, bet uzstādīšanas darbus veica Kragasokas firma “Jaguar”. Piemiņas zīmes uzstādīšana finansēta no starpvaldību vienošanās izpildei paredzētajiem Latvijas puses līdzekļiem. Lai uzstādīšanas darbus varētu pabeigt šogad, tika piesaistīti arī pēc Latvijas Republikas Saeimas Zaļo un zemnieku frakcijas deputātu pieprasījuma piešķirtie līdzekļi 6000 EUR apmērā.

Pieminekli atklāja 2017. gada 7. oktobrī Novojugino ciemā Uzvaras parkā (koordinātas Google Maps: 58°59’34.3″N 80°34’26.1″E)

Pieminekļa atklāšanas ceremonijā piedalījās Novojugino ciema iedzīvotāji un Novojugino skolas skolnieki, ikonas “Ne rokām darinātais” pareizticīgo baznīcas Kargasokā draudzes (приход  храма Спаса Нерукотворного)  priesteris – tēvs Aleksandrs, Novojugino ciema administrācijas vadība, projekta “Piedošana un atmiņa” vadītāja Kragasokas rajonā Valentīna Zarubina, Kargasokas laikraksta “Severnaja Pravda” galvenā redaktore Oksana Žukova un Nadežda Beiderova –  Kargasokas rajona administrācijas vadītāja vietniece 2011.g. u.c. Latvijas pusi pārstāvēja Brāļu kapu komitejas valdes priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš, Latvijas Politiski represēto apvienības Valkas nodaļas pārstāvis Kārlis Bērziņš un Limbažu nodaļas pārstāvis Dzintars Kraujiņš.

Brāļu kapu komiteja izsaka savu pateicību arī Tomskas memoriālā muzeja “NKVD izmeklēšanas cietums” vadītājam Vasilijam Hanevičam un muzeja līdzstrādniekam Kirilam Pugačovam (pasākuma foto un videofiksācija), kā arī Jevgeņijam Venediktovam par transporta nodrošinājumu Tomskas un Kargasokas apmeklējuma laikā.

Informācijas avoti un preses relīzes Tomskas televīzijā, Tomskas memoriāla muzeja “NKVD izmeklēšanas cietums” mājas lapā un laikrakstā “Severnaja Pravda”:

http://nkvd.tomsk.ru/media_news/na-severe-tomskoj-oblasti-otkryli-pamyatnik-repressirovannym-latysham/

http://www.sokik.ru/p_i_p_2017_nov-8549.html

https://www.youtube.com/watch?v=v8K4QzbsRHM&t=20s

http://Novojugino_persdati_LV

No kr. – Dzintars Kraujiņš, Kārlis Bērziņš, Oksana Žukova, Nadežda Beiderova, Valentīna Zarubina, Arnis Āboltiņš, tēvs Aleksandrs.

Pēc pieminekļa atklāšanas Novojugino

Piemiņas zīme politiski represētajiem latviešiem Tomskā

Piemiņas zīme represētajiem lietuviešiem Tomskā

Piemiņas zīme represētajiem poļiem Tomskā

Piemiņas zīme represētajiem kalmikiem

Piemiņas zīme represētajiem igauņiem Tomskā

Piemineklis komunistiskā terora upuriem Tomskā

Dzintars Kraujiņš pie savas mājas vietas Bondarkā, Kargasokas rajonā, Tomskas apgabalā

Kārlis Bērziņš ekspedīcijas laikā 2015.g., Kazaļceva ciema kapi, Kargasokas rajons, Tomskas apgabals

Belij Jar ciema kapsēta, Kargasokas rajons, Tomskas apgabals 2015.g.

Russanovka ciema kapsēta, Kargasokas rajons, Tomskas apgabals 2015.g.

Piemiņas zīme Belij Jar ciema apkārtnē, Vasjuganas krastā

Piemiņas zīme 1937./38. gada represiju upuriem Tomskā 2017.g.

Brāļu kapu komitejas talka latviešu strēlnieku brāļu kapos pie Butleru mājām

Šī gada jūnijā Brāļu kapu komiteja, apsekojot 1. pasaules kara laika karavīru kapsētas, konstatēja, ka latviešu strēlnieku brāļu kapos pie Butleru mājām nepieciešams veikt sakopšanas darbus. Vēsturiski šajos kapos 1916. gadā pēc jūlija kaujām tika apbedīti 250 latviešu un 160 krievu karavīri. 1931. g. 26. maijā, karavīru kapsētā netālu no Butleru mājām, atklāja no Allažu šūnakmens veidotos arhitekta A. Birzenieka pieminekļus.

Brāļu kapu komitejas organizētā talka notika 23. septembrī, un tās laikā tika sakopta kapsētas teritorija: no sūnām attīrīti, nomazgāti pieminekļi un vārti, no pameža izzāģēts kapsētas vaļņa apaugums, apgriezti pieminekli apdraudošie zari un dekoratīvie krūmi.

Vēlamies teikt lielu paldies Ķekavas novada domei par ūdeni mazgāšanas iekārtai, Aizsardzības ministrijai par smago transportu, lai ūdeni nogādātu kapsētas teritorijā, kā arī Brāļu kapu komitejas biedriem un atbalstītājiem, kuri piedalījās Butleru brāļu kapu sakopšanā.

Atskats uz vācu karavīru kopkapsētas Beberbeķi 10 gadu pastāvēšanai veltīto piemiņas pasākumu

Vācu karavīru kapsētas pārapbedīšana Cēsīs uz kopkapsētu Beberbeķos

Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienība Latvijā kopj un apsaimnieko 49 Pirmā un Otrā pasaules kara vācu karavīru kapsētas. Izvērtējot apsaimniekošanas iespējas, Tautas apvienība ir pieņēmusi lēmumu par karavīru kapsētas Cēsīs, Rīgas ielā 57 pārapbedīšanu. (Pamats 1997. gada “Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par karā kritušo personu apbedījumiem” 4. un 7. pants). Tur apbedītos vācu karavīrus paredzēts pārapbedīt uz vācu karavīru kopkapsētu “Rīga – Beberbeķi” Babītes novadā. Jāpiemin, ka Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienība ir šīs kapsētas izveidotāji un līdzšinējie apsaimniekotāji. Lēmums par pārapbedīšanu uz kopkapsētu pieņemts, jo kapsētā notikuši vairāki vandālisma akti un tajā mitinās bezpajumtnieki.

Minēto darbu norise un kārtība, kā arī nepieciešamie saskaņojumi apspriesti darba sarunās Cēsu novada pašvaldībā ar Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienības un Brāļu kapu komitejas pārstāvjiem. š. g. 3. maijā.

Pārapbedīšanas darbu saraksts paredzēja kapsētā esošo piemiņas zīmju demontāžu, karavīru mirstīgo atlieku ekshumāciju un apbedījumu teritorijas rekultivāciju.

 

Piemiņas pasākums, veltīts Rīgas – Beberbeķu vācu karavīru kapu iesvētīšanas 10.gadadienai

Latvijā, pēc Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienības datiem, varētu būt ap 100 000 Otrajā pasaules karā kritušo vācu karavīru.  Arī vācu karavīru kapos Beberbeķi ir apbedīti ap 5600 kritušo vācu karavīru.

Sakarā ar šo kapu pastāvēšanas 10. gadadienu, Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienība ielūdz Jūs uz piemiņas pasākumu, veltītu

RĪGAS – BEBERBEĶU vācu karavīru kapu 10. pastāvēšanas gadadienai

š.g. 2. septembrī plkst. 14:00 vācu karavīru kapos

PIEMIŅAS PASĀKUMA PROGRAMMA

plkst. 12:30  Vainagu nolikšana Rīgas Brāļu kapos, godinot latviešu kara upurus

plkst. 14:00  Piemiņas pasākums vācu karavīru kapos Beberbeķos:

Muzikālā ieskaņa

Latvijas NBS orķestris

Ievadvārdi

Stefanie Nebel – Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienība

Uzruna

Arnis Āboltiņš – Latvijas Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs

Mūzika

Latvijas NBS orķestris

Uzruna

Wolfgang Schneiderhan – Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienība prezidents

Lūgšana un svētbrīdis

Markus Schoch – priesteris

Mirušo piemiņai (uzruna)

Maija Kliese – Vācijas vēstnieka Latvijā vietniece

Vainagu nolikšana

Trompete:

“Man bija viens biedrs”

                    Latvijas Republikas valsts himna

                    Vācijas Federatīvās Republikas himna

                    Eiropas Savienības himna

Latvijas NBS orķestris

plkst. 16:00 Noslēgums

 

Pasākumu organizē:

Volksbund Deutsche Kriegsgräberfürsorge e.V.

German War Graves Commission

http://www.volksbund.de/home.html

 

 

 

 

 

Karavīru apbedījumu vietu izpētes un ekshumācijas darbu instrukcija

01_BKK ekshum un parabed kartiba un ekshum instrukcija

Novosibirskas apgabals, karagūstekņu kapi Mirnij ciemā

Novosibirskas apgabala, Mirnij ciemā esošajos karagūstekņu kapos apglabāti 29 cilvēki – austrieši – 1, ungāri – 7, latvieši – 9, vācieši – 8, poļi – 1, krievi – 1, igauņi – 4

Novosibirskas apgabals, Novosibirska, stacijas Krivoščekovo apkārtnē esošie karagūstekņu kapi

Novosibirskas apgabala, Novosibirskā esošajos karagūstekņu kapos, tuvākais orientieris stacija Krivosček (станция Кривощеково), apglabāti 1874 cilvēki, kopā 13 dažādu tautību cilvēki – austrieši – 43, baltkrievi – 2, ungāri – 9, latvieši – 84, holandieši – 4, lietuvieši – 1, vācieši – 1191, poļi – 10, rumāņi – 1, krievi – 7, franči – 7, čehi – 1, igauņi – 514

Novosibirskas apgabals, Novosibirska, stacijas Inskaja apkārtnē esošie karagūstekņu kapi

Novosibirskas apgabala, Novosibirskā esošajos karagūstekņu kapos, tuvākais orientieris stacija Inskaja (станция Инская), apglabāti 603 cilvēki, kopā 12 dažādu tautību cilvēki – austrieši – 17, baltkrievi – 1, ungāri – 48, latvieši- 79, vācieši – 427, poļi – 6, krievi – 4, franči – 2, čehi – 6, igauņi – 55, iedzīvotāji no bijušās Dienvidslāvijas teritorijas – 1 (konkrēta tautība nav zināma), japāņi -5

 

Page 1 of 6

Powered by WordPress & Theme by Anders Norén