In memoriam

 

 

 

 

 

Voldemārs Birznieks

1925 – 2019

Mēs atvadāmies no mūžībā aizgājušā Brāļu kapu komitejas darbības atjaunotāja, Goda biedra un ilggadīga Brāļu kapu komitejas valdes locekļa Voldemāra Birznieka.

Voldemārs Birznieks ir devis nenovērtējamu ieguldījumu Pirmajā pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku kapu kopšanā un piemiņas vietu izveidošanā Ziemassvētku kauju vietās Tīreļpurvā.

1989. gadā Voldemāru Birznieku ievēlēja atjaunotās Brāļu kapu komitejas valdē. Viņam bija liela pieredze latviešu karavīru kapu uzturēšanā un piemiņas vietu iekārtošanā. Arī vēlāk, darbojoties Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļā, neliedza savu padomu, bet ieteikumus prata ierosināt un pierādīt.

Voldemārs Birznieks bija erudīts Latvijas senākās vēstures zinātājs un pētnieks. Viņš bija ne tikai aizrautīgs stāstnieks, bet, galvenokārt, praktiskais darītājs un darbu rīkotājs, tādēļ viņu atcerēsies ne tikai karavīru piemiņas glabātāji un kapu aprūpētāji, bet arī domubiedri – dižkoku atbrīvotāji, pilskalnu kopēji, Zemgales kultūrvēstures pētnieki, interesenti un bijušie darba kolēģi.

Lai Tev mierīga atdusa dzimtenes smiltainē!

 

Brāļu kapu komitejas valde

Latviešu karagūstekņu kapi Novosibirskas apgabala Kočeņevas rajonā – “Mirnij”

Saskaņā ar 17.07.2008. likumu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” un sadarbībā ar Krievijas starptautisko asociāciju “Kara memoriāli”, biedrība “Brāļu kapu komiteja” (turpmāk – BKK) organizēja piemiņas zīmes uzstādīšanu latviešu karagūstekņu apbedījuma vietā Krievijas Federācijā, Novosibirskas apgabalā, Kočeņevas rajonā (aptuveni 4300 km no Rīgas, ~60 km uz R no Novosibirskas), Mirnij ciema kapsetā

Koordinātas Google/Yandex : 54.91333  82.070883

2010.gadā no Krievijas puses tika saņemta informācija, ka vācu karagūstekņu nometnes Nr.199 15. nodaļā miruši 9 latviešu karagūstekņi (piederība noteikta pēc ierakstiem ailē “tautība” karagūstekņu nometnē mirušo reģistru dokumentācijā). 2016. gada septembrī BKK, “Kara memoriāli” un vietējās pašvaldības pārstāvji apsekoja karagūstekņu apbedījumu vietu, kur apbedīti 7 tautību 29 karagūstekņi. Karagūstekņu kapsētas teritorija dabā saglabājusies, ierobežotajā teritorijā bija uzstādītas piemiņas zīmes vācu un ungāru karagūstekņiem.

Tā kā ieraksti mirušo karagūstekņu reģistra dokumentācijā veikti krievu valodā,  lielākā daļa latviešu personvārdu bija jāprecizē, salīdzinot Latvijas un Krievijas arhīvos esošo informāciju. Liela nozīme bija Krievijas Valsts kara vēstures arhīva dokumentu kopijām, ko BKK 2014. – 2015. gadā saņēma no asociācijas “Kara memoriāli” un kurās bija atrodami arī karagūstekņu pašrocīgi paraksti. Tika noskaidrots ka šajā karagūstekņu kapsētā apbedīti 9 latviešu karagūstekņi. Personu vārdiem, par kuriem nebija papildus informācija, tika saglabāta dokumentos ierakstītā vārdu transliterācija. Piederīgie sīkāku informāciju par Novosibirskā apbedītajiem latviešu karagūstekņiem var pieprasīt BKK birojā.

BKK nolēma izveidot latviešu karagūstekņu piemiņas vietu, pēc SIA “Arhitektu birojs Vecumnieks & Bērziņi” izstrādāta projekta, piemiņas zīme izgatavota Sankt-Pēterburgas uzņēmumā “Trest-40”. Projektēšanas, izgatavošanas, transportēšanas, uzstādīšanas izdevumi segti no Latvijas puses izdalītajiem līdzekļiem Latvijas – Krievijas starpvaldību līguma izpildei. Piemiņas zīme uzstādīta 2018. g. vasarā. Piemiņas zīmē iekalti 9 karagūstekņu uzvārdi un vārdi.

 

 

 

 

 

Vācu karagūstekņu kapsēta Mirnij ciema kapos ar piemiņas zīmēm vācu un ungāru karagūstekņiem, 2016. gada vasarā

Latviešu karagūstekņu kapi Novosibirskā – “Zajeļcovka”

Saskaņā ar 17.07.2008. likumu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” un sadarbībā ar Krievijas starptautisko asociāciju “Kara memoriāli”, biedrība “Brāļu kapu komiteja” (turpmāk – BKK) organizēja piemiņas zīmes uzstādīšanu latviešu karagūstekņu apbedījuma vietā Krievijas Federācijā, Novosibirskas apgabalā, Novosibirskas pilsētā (aptuveni 4300 km no Rīgas), Zajeļcovkas municipālajā kapsētā

Koordinātas Google/Yandex : 55.095117  82.8872

2010.gadā no Krievijas puses tika saņemta informācija, ka vācu karagūstekņu nometnes Nr.199 4., 7. un 21. nodaļā miruši 7 latviešu karagūstekņi (piederība noteikta pēc ierakstiem ailē “tautība” karagūstekņu nometnē mirušo reģistru dokumentācijā). 2016. gada septembrī BKK, “Kara memoriāli” un vietējās pašvaldības pārstāvji apsekoja karagūstekņu apbedījumu vietu, kur apbedīti 15 tautību 372 karagūstekņi. Karagūstekņu kapsētas teritorija dabā nav saglabājusies, jo tajā ap 1970. gadu sākti  civilie virsapbedījumi. Bijušo karagūstekņu apbedījumu sektorā pilsētas komunālais dienests ir ierādījis  vietas piemiņas zīmju uzstādīšanai vācu un ungāru, kā arī japāņu karagūstekņiem.

Tā kā ieraksti mirušo karagūstekņu reģistra dokumentācijā veikti krievu valodā,  lielākā daļa latviešu personvārdu bija jāprecizē, salīdzinot Latvijas un Krievijas arhīvos esošo informāciju. Liela nozīme bija Krievijas Valsts kara vēstures arhīva dokumentu kopijām, ko BKK 2014. – 2015. gadā saņēma no asociācijas “Kara memoriāli” un kurās bija atrodami arī karagūstekņu pašrocīgi paraksti. Tika noskaidrots ka šajā karagūstekņu kapsētā apbedīti 8 latviešu karagūstekņi. Personu vārdiem, par kuriem nebija papildus informācija, tika saglabāta dokumentos ierakstītā vārdu transliterācija. Piederīgie sīkāku informāciju par Novosibirskā apbedītajiem latviešu karagūstekņiem var pieprasīt BKK birojā.

BKK nolēma izveidot latviešu karagūstekņu piemiņas vietu, pēc SIA “Arhitektu birojs Vecumnieks & Bērziņi” izstrādāta projekta, piemiņas zīme izgatavota Sankt-Pēterburgas uzņēmumā “Trest-40”. Projektēšanas, izgatavošanas, transportēšanas, uzstādīšanas izdevumi segti no Latvijas puses izdalītajiem līdzekļiem Latvijas – Krievijas starpvaldību līguma izpildei. Piemiņas zīme uzstādīta 2018. g. vasarā. Piemiņas zīmē iekalti 8 karagūstekņu uzvārds un vārds.

Tabulu var aplūkot šeit:
Latviešu karagūstekņu kapi Novosibirskā  – “Zajeļcovka”: Uzskaite

 

 

Latviešu karagūstekņu kapi Novosibirskā – “Inskaja”

Saskaņā ar 17.07.2008. likumu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” un sadarbībā ar Krievijas starptautisko asociāciju “Kara memoriāli”, biedrība “Brāļu kapu komiteja” (turpmāk – BKK) organizēja piemiņas zīmes uzstādīšanu latviešu karagūstekņu apbedījuma vietā Krievijas Federācijā, Novosibirskas apgabalā, Novosibirskas pilsētā (aptuveni 4300 km no Rīgas), Ļeņina rajonā, Inskaja stacijas apkārtnē.

Koordinātas Google/Yandex : 54.9657  83.080233

2010.gadā no Krievijas puses tika saņemta informācija, ka vācu karagūstekņu nometnes Nr.199 3., 6. un 20. nodaļā miruši 32 vai 79 latviešu karagūstekņi (piederība noteikta pēc ierakstiem ailē “tautība” karagūstekņu nometnē mirušo reģistru dokumentācijā). 2016. gada septembrī BKK, “Kara memoriāli” un vietējās pašvaldības pārstāvji apsekoja karagūstekņu apbedījumu vietu, kur apbedīti 12 tautību 603 karagūstekņi. Karagūstekņu kapsētas teritorija dabā saglabājusies, ierobežotajā teritorijā bija uzstādītas piemiņas zīmes vācu un ungāru karagūstekņiem.

Tā kā ieraksti mirušo karagūstekņu reģistra dokumentācijā veikti krievu valodā,  lielākā daļa latviešu personvārdu bija jāprecizē, salīdzinot Latvijas un Krievijas arhīvos esošo informāciju. Liela nozīme bija Krievijas Valsts kara vēstures arhīva dokumentu kopijām, ko BKK 2014. – 2015. gadā saņēma no asociācijas “Kara memoriāli” un kurās bija atrodami arī karagūstekņu pašrocīgi paraksti. Tika noskaidrots ka šajā karagūstekņu kapsētā apbedīti 32 latviešu karagūstekņi. Personu vārdiem, par kuriem nebija papildus informācija, tika saglabāta dokumentos ierakstītā vārdu transliterācija. Piederīgie sīkāku informāciju par Novosibirskā apbedītajiem latviešu karagūstekņiem var pieprasīt BKK birojā.

BKK nolēma izveidot latviešu karagūstekņu piemiņas vietu, par paraugu ņemot 2013. – 2014. gadā Kirovas apgabala Verhņekamskas rajonā Rudņičnaja ciemā latviešu karagūstekņiem uzstādīto piemiņas zīmi. Piemiņas zīmes autori ir SIA “Arhitektu birojs Vecumnieks & Bērziņi”, piemiņas zīme izgatavota Sankt-Pēterburgas uzņēmumā “Trest-40”. Projektēšanas, izgatavošanas, transportēšanas, uzstādīšanas izdevumi segti no Latvijas puses izdalītajiem līdzekļiem Latvijas – Krievijas starpvaldību līguma izpildei. Piemiņas zīme uzstādīta 2017. g. vasarā. Piemiņas zīmē iekalti 30 karagūstekņu uzvārds un vārds, 2 karagūstekņu uzvārdus un vārdus pagaidām nav izdevies precizēt.

Tabulu var aplūkot šeit:
Latviešu karagūstekņu kapi Novosibirskā  – “Inskaja”: Uzskaite

Latviešu karagūstekņu kapi Novosibirskā “Krivoščkovo”

Saskaņā ar 17.07.2008. likumu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” un sadarbībā ar Krievijas starptautisko asociāciju “Kara memoriāli”, biedrība “Brāļu kapu komiteja” (turpmāk – BKK) organizēja piemiņas zīmes uzstādīšanu latviešu karagūstekņu apbedījuma vietā Krievijas Federācijā, Novosibirskas apgabalā, Novosibirskas pilsētā (aptuveni 4300 km no Rīgas), Ļeņina rajonā, Krivoščekovo stacijas apkārtnē.

Koordinātas Google/Yandex : 54.947217  82.827333

2010.gadā no Krievijas puses tika saņemta informācija, ka vācu karagūstekņu nometnes Nr.199 1., 2. un 5. nodaļā miruši 84 latviešu karagūstekņi (piederība noteikta pēc ierakstiem ailē “tautība” karagūstekņu nometnē mirušo reģistru dokumentācijā). 2016. gada septembrī BKK, “Kara memoriāli” un vietējās pašvaldības pārstāvji apsekoja karagūstekņu apbedījumu vietu, kur apbedīti 13 tautību 1874 karagūstekņi. Karagūstekņu kapsētas teritorija dabā saglabājusies, ierobežotajā teritorijā bija uzstādītas piemiņas zīmes vācu un ungāru karagūstekņiem.

Tā kā ieraksti mirušo karagūstekņu reģistra dokumentācijā veikti krievu valodā,  lielākā daļa latviešu personvārdu bija jāprecizē, salīdzinot Latvijas un Krievijas arhīvos esošo informāciju. Liela nozīme bija Krievijas Valsts kara vēstures arhīva dokumentu kopijām, ko BKK 2014. – 2015. gadā saņēma no asociācijas “Kara memoriāli” un kurās bija atrodami arī karagūstekņu pašrocīgi paraksti. Personu vārdiem, par kuriem nebija papildus informācija, tika saglabāta dokumentos ierakstītā vārdu transliterācija. Piederīgie sīkāku informāciju par Novosibirskā apbedītajiem latviešu karagūstekņiem var pieprasīt BKK birojā.

BKK nolēma izveidot latviešu karagūstekņu piemiņas vietu, par paraugu ņemot 2013. – 2014. gadā Kirovas apgabala Verhņekamskas rajonā Rudņičnaja ciemā latviešu karagūstekņiem uzstādīto piemiņas zīmi. Piemiņas zīmes autori ir SIA “Arhitektu birojs Vecumnieks & Bērziņi”, piemiņas zīme izgatavota Sankt-Pēterburgas uzņēmumā “Trest-40”. Projektēšanas, izgatavošanas, transportēšanas, uzstādīšanas izdevumi segti no Latvijas puses izdalītajiem līdzekļiem Latvijas – Krievijas starpvaldību līguma izpildei. Piemiņas zīme uzstādīta 2017. g. vasarā. Piemiņas zīmē iekalti 77 karagūstekņu uzvārds un vārds, 7 karagūstekņu uzvārdus un vārdus pagaidām nav izdevies precizēt.

Tabulu var aplūkot šeit:
Latviešu karagūstekņu kapi Novosibirskā “Krivoščkovo”: Uzskaite

Kapuzīmes Novosibirskas apgabalā

Novosibirskas apgabals, Kočeņevas rajons, Mirnij ciema kapsēta.
Latviešu karagūstekņu piemiņas zīme karagūstekņu kapsētā 2018.08.23

Novosibirskas apgabals, Novosibirska, Zajeļcovkas kapsēta.
Latviešu karagūstekņu piemiņas zīme 2018.08.23

Gaišus un svētīgus Ziemassvētkus!

Kad dienas top īsas, bet vakari – gari,
Tad stiprāk sāk smaržot egļu zari.
Tad iemirdzas zvaigznes, lai kliedētu skumjas,
Bet čiekuros šūpojas domas dumjas:
Par varu, par naudu, par vietu un preci,
Par zudušo laiku un raudošo sveci…
To pamana rietošās saulītes stars,
Un uzsit uz pleca: “Nāks pavasaris!”

/Valdis Keris/

Latvijas Brīvības cīņās kritušo Polijas armijas karavīru svinīgā pārapbedīšanas ceremonija Laucesā

21.oktobrī Laucesas Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcā un kapsētā notika Polijas armijas karavīru, kuri krituši Latvijas Brīvības cīņās, svinīgā pārapbedīšana. Ceremoniju ar savu klātbūtni pagodināja Polijas Republikas vēstniece Latvijā Eva Dembska un Polijas kultūras un kultūras mantojuma ministrs Jaroslavs Sellins.

Lai parādītu godu Polijas armijas karavīriem, kuri, pildot savu karavīra pienākumu, krituši par Polijas un Latvijas neatkarību, pārapbedīšanas ceremoniju apmeklēja un vainagu nolika arī Brāļu kapu komitejas pārstāvji.

Latvijas 20. gs. vēsture ir saistīta gan ar divu pasaules karu kaujām, gan Latvijas Brīvības cīņām, gan komunistiskā un nacistiskā totalitāro režīmu represijām. Visi šie notikumi ir atstājuši liecības arī kā kara un represiju upuru apbedījumu vietas.

Brāļu kapu komitejai šis stāsts sākās pagājušā gada pavasarī, kad saņēmām ziņu par poļu karavīru apbedījumu vietas atrašanu. Veicot iespējamās Pirmā pasaules kara laika Krievijas armijas karavīru apbedījumu vietas meklēšanas darbus, pie Oļgerdovas netālu no Laucesas, kur karadarbības zona bija no 1915. gada rudens līdz 1918. gada februārim, tika atrastas 1919. g. septembrī kritušo septiņu Polijas armijas karavīru mirstīgās atliekas.

Par atrastajiem karavīriem tika paziņots Polijas Republikas vēstniecībai un Daugavpils novada pašvaldībai, kas, piedaloties Latvijas poļu savienības Daugavpils nodaļai “Promieņ”, veica tālāko karavīru identifikāciju un lēma par karavīru pārapbedīšanu. Pēc saņemtās informācijas no Polijas militārajiem arhīviem tika veikta papildus izpēte, kas ļāva atrast vēl divu poļu karavīru mirstīgās atliekas.

Latvijas Brīvības cīņu laikā kritušie Latvijas armijas sabiedrotās Polijas armijas karavīri ar pienākošos godu un cieņu tika pārapbedīti blakus saviem cīņu biedriem Laucesas kapsētā.

Meklēšanas darbus veica Igors Karčevskis un grupa “Dinaburg”. Paldies par godprātīgu darbu poļu karavīru apbedījumu izpētē. Paldies Polijas Republikas vēstniecībai un Polijas kultūras un kultūras mantojuma ministrijas Kultūras mantojuma ārzemēs un kara zaudējumu  departamentam par veikto identifikācijas darbu un pārapbedīšanas nodrošinājumu, Latvijas poļu savienības Daugavpils nodaļai “Promieņ”, Rišardam Stankeviča kungam un Vandai Baulinas kundzei personīgi par ieguldījumu poļu karavīru apbedījumu vietu izpētē un labiekārtošanā, kā arī Daugavpils novada pašvaldībai un Laucesas Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcas draudzei par sadarbību un sapratni jautājumu risināšanā par karavīru pārapbedīšanu. Paldies visiem, kas ziedojuši savu laiku un darbu karavīru piemiņas saglabāšanai. Lai mūžīga piemiņa Polijas armijas karavīriem Latvijas zemē!

Tomskas apgabalā Kargasokas rajona Novojugino ciemā atklāts piemineklis 1941. un 1949. gadā politiski represētajiem latviešiem

Brāļu kapu komiteja jau vairākus gadus, sadarbojoties ar Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvjiem Kārli Bērziņu, Dzintaru Kraujiņu, Kārli Albergu un latviešu diasporas vadītāju Tomskā Pēteri Kraujiņu, organizē izpētes ekspedīcijas uz Tomskas apgabalu Krievijā, uz kurieni 1941. un 1949. gadā tika deportēti Latvijas iedzīvotāji.

Pamatojoties uz 17.07.2008. likumu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”, Brāļu kapu komiteja 2013. gadā pabeidza apkopot un sistematizēt Latvijas Valsts arhīva saņemtās datu bāzes par 1941. gadā, un papildus iegūtos datus par 1949. g., deportāciju rezultātā mirušo Latvijas iedzīvotāju apbedījumu vietām Tomskas apgabalā. Iegūtie dati tika nosūtīti salīdzināšanai un precizēšanai Tomskas apgabala Iekšlietu pārvaldes informācijas centram. Tādējādi līdz 2015. g. tika precizēti dati par 252 personām, kas 2017. gadā nodoti tālākai izmantošanai – datu ierakstīšanai piemineklī Novojugino ciemā, Kargasokas rajonā, Tomskas apgabalā, Krievijā:

  • 119 personas no Rīgas; 72 personas no Limbažu apriņķa; 58 personas no Rīgas apriņķa; 1 persona no Jēkabpils apriņķa; 1 persona no Tukuma apriņķa; 1 persona bez norādes uz aresta vai dzīves vietu;
  • 113 personas arestētas un izsūtītas 1941. g. 14. jūnijā;
  • 139 personas arestētas un izsūtītas 1949. g. 25. martā.

Dzīves dati par vienu personu vairākos gadījumos atšķīrās starp Latvijas Valsts arhīva (LVA) un Tomskas apgabala Iekšlietu pārvaldes informācijas centra [Информационного центра УМВД России по Томской области] datiem, tādēļ piemiņas zīmē ierakstīts dzimšanas gads ievērojot LVA sniegtās ziņas, bet miršanas gads pēc Tomskas apgabala IC sniegtajām ziņām. Vairumā gadījumu arhīvu materiālos nebija nosauktas konkrētas apbedījuma vietas un kapsētas, tāpēc to stāvokli varēja noteikti, apzinot tuvējās kapsētas pie pēdējām dzīves vai miršanas vietām, kas norādītas arhīvu materiālos. Kopumā tādas vietas tagadējā Kargasokas rajonā ir aptuveni 40.

2015.gadā, Brāļu kapu komitejas uzdevumā, uz Kargasokas rajonu bijušie izsūtītie Kārlis Bērziņš un Dzintars Kraujiņš, apsekoja vairāk nekā 20 iespējamās un reāli pieejamās apbedījumu vietas Kargasokas rajonā, bet tikai četrās bija saglabājušās norādes uz konkrētas personas kapa vietu.

Tā kā saskaņā ar arhīvu dokumentiem ir konstatēts, ka represēto Latvijas iedzīvotāju  apbedījumi agrāk ir bijuši, taču tagad nepastāv, bet mirstīgo atlieku ekshumācija un pārvešana vairs nav iespējama, tad Krievijas pusei,  pēc Latvijas Puses lūguma, apbedījumu tuvumā jāierāda atbilstoša vieta piemiņas zīmju uzstādīšanai. Pārrunu rezultātā ar vietējo pašvaldību, Brāļu kapu komiteja pieņēma lēmumu par piemiņas zīmes uzstādīšanu Novojugino ciemā. Saskaņā ar starpvaldību vienošanos par apbedījumu statusu, dokumentācijas sakārtošanā, piemiņas zīmes vietas izvēlē un uzstādīšanā mēs strādājām kopā ar likumā noteiktajiem partneriem minētās vienošanās izpildē un tehnisko uzdevumu risināšanā Krievijas Federācijas teritorijā – asociāciju “Vojennije Memoriali”.

Pieminekļa projektu izstrādāja Latvijas arhitektu birojs “Vecumnieks& Bērziņi”, piemiņas zīme izgatavota Sankt – Pēterburgā firmā “Trest – 40”, bet uzstādīšanas darbus veica Kragasokas firma “Jaguar”. Piemiņas zīmes uzstādīšana finansēta no starpvaldību vienošanās izpildei paredzētajiem Latvijas puses līdzekļiem. Lai uzstādīšanas darbus varētu pabeigt šogad, tika piesaistīti arī pēc Latvijas Republikas Saeimas Zaļo un zemnieku frakcijas deputātu pieprasījuma piešķirtie līdzekļi 6000 EUR apmērā.

Pieminekli atklāja 2017. gada 7. oktobrī Novojugino ciemā Uzvaras parkā (koordinātas Google Maps: 58°59’34.3″N 80°34’26.1″E)

Pieminekļa atklāšanas ceremonijā piedalījās Novojugino ciema iedzīvotāji un Novojugino skolas skolnieki, ikonas “Ne rokām darinātais” pareizticīgo baznīcas Kargasokā draudzes (приход  храма Спаса Нерукотворного)  priesteris – tēvs Aleksandrs, Novojugino ciema administrācijas vadība, projekta “Piedošana un atmiņa” vadītāja Kragasokas rajonā Valentīna Zarubina, Kargasokas laikraksta “Severnaja Pravda” galvenā redaktore Oksana Žukova un Nadežda Beiderova –  Kargasokas rajona administrācijas vadītāja vietniece 2011.g. u.c. Latvijas pusi pārstāvēja Brāļu kapu komitejas valdes priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš, Latvijas Politiski represēto apvienības Valkas nodaļas pārstāvis Kārlis Bērziņš un Limbažu nodaļas pārstāvis Dzintars Kraujiņš.

Brāļu kapu komiteja izsaka savu pateicību arī Tomskas memoriālā muzeja “NKVD izmeklēšanas cietums” vadītājam Vasilijam Hanevičam un muzeja līdzstrādniekam Kirilam Pugačovam (pasākuma foto un videofiksācija), kā arī Jevgeņijam Venediktovam par transporta nodrošinājumu Tomskas un Kargasokas apmeklējuma laikā.

Informācijas avoti un preses relīzes Tomskas televīzijā, Tomskas memoriāla muzeja “NKVD izmeklēšanas cietums” mājas lapā un laikrakstā “Severnaja Pravda”:

http://nkvd.tomsk.ru/media_news/na-severe-tomskoj-oblasti-otkryli-pamyatnik-repressirovannym-latysham/

http://www.sokik.ru/p_i_p_2017_nov-8549.html

https://www.youtube.com/watch?v=v8K4QzbsRHM&t=20s

http://Novojugino_persdati_LV

No kr. – Dzintars Kraujiņš, Kārlis Bērziņš, Oksana Žukova, Nadežda Beiderova, Valentīna Zarubina, Arnis Āboltiņš, tēvs Aleksandrs.

Pēc pieminekļa atklāšanas Novojugino

Piemiņas zīme politiski represētajiem latviešiem Tomskā

Piemiņas zīme represētajiem lietuviešiem Tomskā

Piemiņas zīme represētajiem poļiem Tomskā

Piemiņas zīme represētajiem kalmikiem

Piemiņas zīme represētajiem igauņiem Tomskā

Piemineklis komunistiskā terora upuriem Tomskā

Dzintars Kraujiņš pie savas mājas vietas Bondarkā, Kargasokas rajonā, Tomskas apgabalā

Kārlis Bērziņš ekspedīcijas laikā 2015.g., Kazaļceva ciema kapi, Kargasokas rajons, Tomskas apgabals

Belij Jar ciema kapsēta, Kargasokas rajons, Tomskas apgabals 2015.g.

Russanovka ciema kapsēta, Kargasokas rajons, Tomskas apgabals 2015.g.

Piemiņas zīme Belij Jar ciema apkārtnē, Vasjuganas krastā

Piemiņas zīme 1937./38. gada represiju upuriem Tomskā 2017.g.

Brāļu kapu komitejas talka latviešu strēlnieku brāļu kapos pie Butleru mājām

Šī gada jūnijā Brāļu kapu komiteja, apsekojot 1. pasaules kara laika karavīru kapsētas, konstatēja, ka latviešu strēlnieku brāļu kapos pie Butleru mājām nepieciešams veikt sakopšanas darbus. Vēsturiski šajos kapos 1916. gadā pēc jūlija kaujām tika apbedīti 250 latviešu un 160 krievu karavīri. 1931. g. 26. maijā, karavīru kapsētā netālu no Butleru mājām, atklāja no Allažu šūnakmens veidotos arhitekta A. Birzenieka pieminekļus.

Brāļu kapu komitejas organizētā talka notika 23. septembrī, un tās laikā tika sakopta kapsētas teritorija: no sūnām attīrīti, nomazgāti pieminekļi un vārti, no pameža izzāģēts kapsētas vaļņa apaugums, apgriezti pieminekli apdraudošie zari un dekoratīvie krūmi.

Vēlamies teikt lielu paldies Ķekavas novada domei par ūdeni mazgāšanas iekārtai, Aizsardzības ministrijai par smago transportu, lai ūdeni nogādātu kapsētas teritorijā, kā arī Brāļu kapu komitejas biedriem un atbalstītājiem, kuri piedalījās Butleru brāļu kapu sakopšanā.

Page 1 of 7

Powered by WordPress & Theme by Anders Norén