In memoriam

 

TEODORS NIGULIS

1923 – 2020

 

Mēs atvadāmies no mūžībā aizgājušā Brāļu kapu komitejas darbības atjaunotāja, Goda biedra un ilggadēja

Brāļu kapu komitejas valdes locekļa

Teodora Niguļa

Teodors Nigulis ir devis ievērojamu ieguldījumu latviešu karavīru kapu un piemiņas vietu atjaunošanā, izveidošanā un kopšanā Latvijā. Kā profesionāls arhitekts piedalījies dažādu pieminekļu projektēšanā un celtniecībā.  Varam atcerēties gan 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekļa atjaunošanu Alūksnē, gan  Brīvības cīņās kritušo  igauņu un somu karavīru kapus, gan pieminekļa atjaunošanu somu jēgeriem Klapkalnciemā, gan Pirmā pasaules karā kritušo Krievijas armijas karavīru kapa pieminekļa atjaunošanu Indras pagastā. Piedalījies pieminekļu projektu izvērtēšanā latviešu leģionāru brāļu kapos Lestenē un represēto memoriāla izveidei Vjatlagā.

No 1989. gada Teodors Nigulis saistīts ar Brāļu kapu komitejas darbību, piedaloties atjaunošanas kongresā kā Kultūras fonda Talku centra pārstāvis, bet Brāļu kapu komitejas valdē darbojās kopš 1992. gada. Ar savu erudīciju un profesionālo padomu ir palīdzējis pieņemt daudzus Brāļu kapu komitejai būtiskus lēmumus par karavīru kapu un pieminekļu saglabāšanu un uzturēšanu.

Brāļu kapu komiteja atcerēsies Teodoru kā pašaizliedzīgu un godprātīgu latviešu karavīru piemiņas kopēju.

Lai Tev mierīga atdusa dzimtenes smiltainē! 

Brāļu kapu komitejas valde

Atvadīšanās no arhitekta Teodora Niguļa notiks piektdien, 2020. gada  10. jūlijā plkst 14.00 Rīgā, Krematorija Lielajā zālē.

In memoriam

ULDIS VELDRE

1932 – 2019
Mēs atvadāmies no mūžībā aizgājušā Brāļu kapu komitejas darbības atjaunotāja,
Goda biedra un Alūksnes
Brāļu kapu komitejas vadītāja Ulda Veldres.

Uldis Veldre ir devis nenovērtējamu ieguldījumu latviešu karavīru kapu un
piemiņas vietu atjaunošanā, izveidošanā un kopšanā Alūksnes novadā un citur
Latvijā, kur atdusas Latvijas neatkarības izcīnītāji. Varam atcerēties gan Karvas
pieminekļa, gan 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekļa atjaunošanu, gan
Brīvības cīņās kritušo igauņu un somu karavīru kapus, gan piemiņas vietas
izveidošanu latviešu karavīriem Alūksnes Garnizona kapos, gan Lāčplēša kara
ordeņa kavalieru – alūksniešu kapu apzināšanu un atzīmēšanu.

No 1989. gada Uldis Veldre piedalījies atjaunotās Brāļu kapu komitejas darbā,
vadot Alūksnes Brāļu kapu komiteju. Ar savu aizrautīgo patriotismu viņš spēja
uzrunāt savus līdzcilvēkus un pārliecināt piedalīties latviešu karavīru piemiņas
uzturēšanā. Vairāk nekā 20 gadus, savas pārliecības vadīts, Uldis Veldre kopa
gan karavīru kapus, gan organizēja piemiņas pasākumus. 2010. gadā apbalvots
ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Brāļu kapu komiteja atcerēsies Uldi kā pašaizliedzīgu un godprātīgu latviešu
karavīru piemiņas kopēju.

Lai Tev mierīga atdusa dzimtenes smiltainē!

Brāļu kapu komitejas valde

In memoriam

 

 

 

 

 

Voldemārs Birznieks

1925 – 2019

Mēs atvadāmies no mūžībā aizgājušā Brāļu kapu komitejas darbības atjaunotāja, Goda biedra un ilggadīga Brāļu kapu komitejas valdes locekļa Voldemāra Birznieka.

Voldemārs Birznieks ir devis nenovērtējamu ieguldījumu Pirmajā pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku kapu kopšanā un piemiņas vietu izveidošanā Ziemassvētku kauju vietās Tīreļpurvā.

1989. gadā Voldemāru Birznieku ievēlēja atjaunotās Brāļu kapu komitejas valdē. Viņam bija liela pieredze latviešu karavīru kapu uzturēšanā un piemiņas vietu iekārtošanā. Arī vēlāk, darbojoties Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļā, neliedza savu padomu, bet ieteikumus prata ierosināt un pierādīt.

Voldemārs Birznieks bija erudīts Latvijas senākās vēstures zinātājs un pētnieks. Viņš bija ne tikai aizrautīgs stāstnieks, bet, galvenokārt, praktiskais darītājs un darbu rīkotājs, tādēļ viņu atcerēsies ne tikai karavīru piemiņas glabātāji un kapu aprūpētāji, bet arī domubiedri – dižkoku atbrīvotāji, pilskalnu kopēji, Zemgales kultūrvēstures pētnieki, interesenti un bijušie darba kolēģi.

Lai Tev mierīga atdusa dzimtenes smiltainē!

 

Brāļu kapu komitejas valde

Latviešu karagūstekņu kapi Novosibirskas apgabala Kočeņevas rajonā – “Mirnij”

Saskaņā ar 17.07.2008. likumu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” un sadarbībā ar Krievijas starptautisko asociāciju “Kara memoriāli”, biedrība “Brāļu kapu komiteja” (turpmāk – BKK) organizēja piemiņas zīmes uzstādīšanu latviešu karagūstekņu apbedījuma vietā Krievijas Federācijā, Novosibirskas apgabalā, Kočeņevas rajonā (aptuveni 4300 km no Rīgas, ~60 km uz R no Novosibirskas), Mirnij ciema kapsetā

Koordinātas Google/Yandex : 54.91333  82.070883

2010.gadā no Krievijas puses tika saņemta informācija, ka vācu karagūstekņu nometnes Nr.199 15. nodaļā miruši 9 latviešu karagūstekņi (piederība noteikta pēc ierakstiem ailē “tautība” karagūstekņu nometnē mirušo reģistru dokumentācijā). 2016. gada septembrī BKK, “Kara memoriāli” un vietējās pašvaldības pārstāvji apsekoja karagūstekņu apbedījumu vietu, kur apbedīti 7 tautību 29 karagūstekņi. Karagūstekņu kapsētas teritorija dabā saglabājusies, ierobežotajā teritorijā bija uzstādītas piemiņas zīmes vācu un ungāru karagūstekņiem.

Tā kā ieraksti mirušo karagūstekņu reģistra dokumentācijā veikti krievu valodā,  lielākā daļa latviešu personvārdu bija jāprecizē, salīdzinot Latvijas un Krievijas arhīvos esošo informāciju. Liela nozīme bija Krievijas Valsts kara vēstures arhīva dokumentu kopijām, ko BKK 2014. – 2015. gadā saņēma no asociācijas “Kara memoriāli” un kurās bija atrodami arī karagūstekņu pašrocīgi paraksti. Tika noskaidrots ka šajā karagūstekņu kapsētā apbedīti 9 latviešu karagūstekņi. Personu vārdiem, par kuriem nebija papildus informācija, tika saglabāta dokumentos ierakstītā vārdu transliterācija. Piederīgie sīkāku informāciju par Novosibirskā apbedītajiem latviešu karagūstekņiem var pieprasīt BKK birojā.

BKK nolēma izveidot latviešu karagūstekņu piemiņas vietu, pēc SIA “Arhitektu birojs Vecumnieks & Bērziņi” izstrādāta projekta, piemiņas zīme izgatavota Sankt-Pēterburgas uzņēmumā “Trest-40”. Projektēšanas, izgatavošanas, transportēšanas, uzstādīšanas izdevumi segti no Latvijas puses izdalītajiem līdzekļiem Latvijas – Krievijas starpvaldību līguma izpildei. Piemiņas zīme uzstādīta 2018. g. vasarā. Piemiņas zīmē iekalti 9 karagūstekņu uzvārdi un vārdi.

 

 

 

 

 

Vācu karagūstekņu kapsēta Mirnij ciema kapos ar piemiņas zīmēm vācu un ungāru karagūstekņiem, 2016. gada vasarā

Latviešu karagūstekņu kapi Novosibirskā – “Zajeļcovka”

Saskaņā ar 17.07.2008. likumu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” un sadarbībā ar Krievijas starptautisko asociāciju “Kara memoriāli”, biedrība “Brāļu kapu komiteja” (turpmāk – BKK) organizēja piemiņas zīmes uzstādīšanu latviešu karagūstekņu apbedījuma vietā Krievijas Federācijā, Novosibirskas apgabalā, Novosibirskas pilsētā (aptuveni 4300 km no Rīgas), Zajeļcovkas municipālajā kapsētā

Koordinātas Google/Yandex : 55.095117  82.8872

2010.gadā no Krievijas puses tika saņemta informācija, ka vācu karagūstekņu nometnes Nr.199 4., 7. un 21. nodaļā miruši 7 latviešu karagūstekņi (piederība noteikta pēc ierakstiem ailē “tautība” karagūstekņu nometnē mirušo reģistru dokumentācijā). 2016. gada septembrī BKK, “Kara memoriāli” un vietējās pašvaldības pārstāvji apsekoja karagūstekņu apbedījumu vietu, kur apbedīti 15 tautību 372 karagūstekņi. Karagūstekņu kapsētas teritorija dabā nav saglabājusies, jo tajā ap 1970. gadu sākti  civilie virsapbedījumi. Bijušo karagūstekņu apbedījumu sektorā pilsētas komunālais dienests ir ierādījis  vietas piemiņas zīmju uzstādīšanai vācu un ungāru, kā arī japāņu karagūstekņiem.

Tā kā ieraksti mirušo karagūstekņu reģistra dokumentācijā veikti krievu valodā,  lielākā daļa latviešu personvārdu bija jāprecizē, salīdzinot Latvijas un Krievijas arhīvos esošo informāciju. Liela nozīme bija Krievijas Valsts kara vēstures arhīva dokumentu kopijām, ko BKK 2014. – 2015. gadā saņēma no asociācijas “Kara memoriāli” un kurās bija atrodami arī karagūstekņu pašrocīgi paraksti. Tika noskaidrots ka šajā karagūstekņu kapsētā apbedīti 8 latviešu karagūstekņi. Personu vārdiem, par kuriem nebija papildus informācija, tika saglabāta dokumentos ierakstītā vārdu transliterācija. Piederīgie sīkāku informāciju par Novosibirskā apbedītajiem latviešu karagūstekņiem var pieprasīt BKK birojā.

BKK nolēma izveidot latviešu karagūstekņu piemiņas vietu, pēc SIA “Arhitektu birojs Vecumnieks & Bērziņi” izstrādāta projekta, piemiņas zīme izgatavota Sankt-Pēterburgas uzņēmumā “Trest-40”. Projektēšanas, izgatavošanas, transportēšanas, uzstādīšanas izdevumi segti no Latvijas puses izdalītajiem līdzekļiem Latvijas – Krievijas starpvaldību līguma izpildei. Piemiņas zīme uzstādīta 2018. g. vasarā. Piemiņas zīmē iekalti 8 karagūstekņu uzvārds un vārds.

Tabulu var aplūkot šeit:
Latviešu karagūstekņu kapi Novosibirskā  – “Zajeļcovka”: Uzskaite

 

 

Latviešu karagūstekņu kapi Novosibirskā – “Inskaja”

Saskaņā ar 17.07.2008. likumu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” un sadarbībā ar Krievijas starptautisko asociāciju “Kara memoriāli”, biedrība “Brāļu kapu komiteja” (turpmāk – BKK) organizēja piemiņas zīmes uzstādīšanu latviešu karagūstekņu apbedījuma vietā Krievijas Federācijā, Novosibirskas apgabalā, Novosibirskas pilsētā (aptuveni 4300 km no Rīgas), Ļeņina rajonā, Inskaja stacijas apkārtnē.

Koordinātas Google/Yandex : 54.9657  83.080233

2010.gadā no Krievijas puses tika saņemta informācija, ka vācu karagūstekņu nometnes Nr.199 3., 6. un 20. nodaļā miruši 32 vai 79 latviešu karagūstekņi (piederība noteikta pēc ierakstiem ailē “tautība” karagūstekņu nometnē mirušo reģistru dokumentācijā). 2016. gada septembrī BKK, “Kara memoriāli” un vietējās pašvaldības pārstāvji apsekoja karagūstekņu apbedījumu vietu, kur apbedīti 12 tautību 603 karagūstekņi. Karagūstekņu kapsētas teritorija dabā saglabājusies, ierobežotajā teritorijā bija uzstādītas piemiņas zīmes vācu un ungāru karagūstekņiem.

Tā kā ieraksti mirušo karagūstekņu reģistra dokumentācijā veikti krievu valodā,  lielākā daļa latviešu personvārdu bija jāprecizē, salīdzinot Latvijas un Krievijas arhīvos esošo informāciju. Liela nozīme bija Krievijas Valsts kara vēstures arhīva dokumentu kopijām, ko BKK 2014. – 2015. gadā saņēma no asociācijas “Kara memoriāli” un kurās bija atrodami arī karagūstekņu pašrocīgi paraksti. Tika noskaidrots ka šajā karagūstekņu kapsētā apbedīti 32 latviešu karagūstekņi. Personu vārdiem, par kuriem nebija papildus informācija, tika saglabāta dokumentos ierakstītā vārdu transliterācija. Piederīgie sīkāku informāciju par Novosibirskā apbedītajiem latviešu karagūstekņiem var pieprasīt BKK birojā.

BKK nolēma izveidot latviešu karagūstekņu piemiņas vietu, par paraugu ņemot 2013. – 2014. gadā Kirovas apgabala Verhņekamskas rajonā Rudņičnaja ciemā latviešu karagūstekņiem uzstādīto piemiņas zīmi. Piemiņas zīmes autori ir SIA “Arhitektu birojs Vecumnieks & Bērziņi”, piemiņas zīme izgatavota Sankt-Pēterburgas uzņēmumā “Trest-40”. Projektēšanas, izgatavošanas, transportēšanas, uzstādīšanas izdevumi segti no Latvijas puses izdalītajiem līdzekļiem Latvijas – Krievijas starpvaldību līguma izpildei. Piemiņas zīme uzstādīta 2017. g. vasarā. Piemiņas zīmē iekalti 30 karagūstekņu uzvārds un vārds, 2 karagūstekņu uzvārdus un vārdus pagaidām nav izdevies precizēt.

Tabulu var aplūkot šeit:
Latviešu karagūstekņu kapi Novosibirskā  – “Inskaja”: Uzskaite

Latviešu karagūstekņu kapi Novosibirskā “Krivoščkovo”

Saskaņā ar 17.07.2008. likumu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” un sadarbībā ar Krievijas starptautisko asociāciju “Kara memoriāli”, biedrība “Brāļu kapu komiteja” (turpmāk – BKK) organizēja piemiņas zīmes uzstādīšanu latviešu karagūstekņu apbedījuma vietā Krievijas Federācijā, Novosibirskas apgabalā, Novosibirskas pilsētā (aptuveni 4300 km no Rīgas), Ļeņina rajonā, Krivoščekovo stacijas apkārtnē.

Koordinātas Google/Yandex : 54.947217  82.827333

2010.gadā no Krievijas puses tika saņemta informācija, ka vācu karagūstekņu nometnes Nr.199 1., 2. un 5. nodaļā miruši 84 latviešu karagūstekņi (piederība noteikta pēc ierakstiem ailē “tautība” karagūstekņu nometnē mirušo reģistru dokumentācijā). 2016. gada septembrī BKK, “Kara memoriāli” un vietējās pašvaldības pārstāvji apsekoja karagūstekņu apbedījumu vietu, kur apbedīti 13 tautību 1874 karagūstekņi. Karagūstekņu kapsētas teritorija dabā saglabājusies, ierobežotajā teritorijā bija uzstādītas piemiņas zīmes vācu un ungāru karagūstekņiem.

Tā kā ieraksti mirušo karagūstekņu reģistra dokumentācijā veikti krievu valodā,  lielākā daļa latviešu personvārdu bija jāprecizē, salīdzinot Latvijas un Krievijas arhīvos esošo informāciju. Liela nozīme bija Krievijas Valsts kara vēstures arhīva dokumentu kopijām, ko BKK 2014. – 2015. gadā saņēma no asociācijas “Kara memoriāli” un kurās bija atrodami arī karagūstekņu pašrocīgi paraksti. Personu vārdiem, par kuriem nebija papildus informācija, tika saglabāta dokumentos ierakstītā vārdu transliterācija. Piederīgie sīkāku informāciju par Novosibirskā apbedītajiem latviešu karagūstekņiem var pieprasīt BKK birojā.

BKK nolēma izveidot latviešu karagūstekņu piemiņas vietu, par paraugu ņemot 2013. – 2014. gadā Kirovas apgabala Verhņekamskas rajonā Rudņičnaja ciemā latviešu karagūstekņiem uzstādīto piemiņas zīmi. Piemiņas zīmes autori ir SIA “Arhitektu birojs Vecumnieks & Bērziņi”, piemiņas zīme izgatavota Sankt-Pēterburgas uzņēmumā “Trest-40”. Projektēšanas, izgatavošanas, transportēšanas, uzstādīšanas izdevumi segti no Latvijas puses izdalītajiem līdzekļiem Latvijas – Krievijas starpvaldību līguma izpildei. Piemiņas zīme uzstādīta 2017. g. vasarā. Piemiņas zīmē iekalti 77 karagūstekņu uzvārds un vārds, 7 karagūstekņu uzvārdus un vārdus pagaidām nav izdevies precizēt.

Tabulu var aplūkot šeit:
Latviešu karagūstekņu kapi Novosibirskā “Krivoščkovo”: Uzskaite

Kapuzīmes Novosibirskas apgabalā

Novosibirskas apgabals, Kočeņevas rajons, Mirnij ciema kapsēta.
Latviešu karagūstekņu piemiņas zīme karagūstekņu kapsētā 2018.08.23

Novosibirskas apgabals, Novosibirska, Zajeļcovkas kapsēta.
Latviešu karagūstekņu piemiņas zīme 2018.08.23

Gaišus un svētīgus Ziemassvētkus!

Kad dienas top īsas, bet vakari – gari,
Tad stiprāk sāk smaržot egļu zari.
Tad iemirdzas zvaigznes, lai kliedētu skumjas,
Bet čiekuros šūpojas domas dumjas:
Par varu, par naudu, par vietu un preci,
Par zudušo laiku un raudošo sveci…
To pamana rietošās saulītes stars,
Un uzsit uz pleca: “Nāks pavasaris!”

/Valdis Keris/

Latvijas Brīvības cīņās kritušo Polijas armijas karavīru svinīgā pārapbedīšanas ceremonija Laucesā

21.oktobrī Laucesas Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcā un kapsētā notika Polijas armijas karavīru, kuri krituši Latvijas Brīvības cīņās, svinīgā pārapbedīšana. Ceremoniju ar savu klātbūtni pagodināja Polijas Republikas vēstniece Latvijā Eva Dembska un Polijas kultūras un kultūras mantojuma ministrs Jaroslavs Sellins.

Lai parādītu godu Polijas armijas karavīriem, kuri, pildot savu karavīra pienākumu, krituši par Polijas un Latvijas neatkarību, pārapbedīšanas ceremoniju apmeklēja un vainagu nolika arī Brāļu kapu komitejas pārstāvji.

Latvijas 20. gs. vēsture ir saistīta gan ar divu pasaules karu kaujām, gan Latvijas Brīvības cīņām, gan komunistiskā un nacistiskā totalitāro režīmu represijām. Visi šie notikumi ir atstājuši liecības arī kā kara un represiju upuru apbedījumu vietas.

Brāļu kapu komitejai šis stāsts sākās pagājušā gada pavasarī, kad saņēmām ziņu par poļu karavīru apbedījumu vietas atrašanu. Veicot iespējamās Pirmā pasaules kara laika Krievijas armijas karavīru apbedījumu vietas meklēšanas darbus, pie Oļgerdovas netālu no Laucesas, kur karadarbības zona bija no 1915. gada rudens līdz 1918. gada februārim, tika atrastas 1919. g. septembrī kritušo septiņu Polijas armijas karavīru mirstīgās atliekas.

Par atrastajiem karavīriem tika paziņots Polijas Republikas vēstniecībai un Daugavpils novada pašvaldībai, kas, piedaloties Latvijas poļu savienības Daugavpils nodaļai “Promieņ”, veica tālāko karavīru identifikāciju un lēma par karavīru pārapbedīšanu. Pēc saņemtās informācijas no Polijas militārajiem arhīviem tika veikta papildus izpēte, kas ļāva atrast vēl divu poļu karavīru mirstīgās atliekas.

Latvijas Brīvības cīņu laikā kritušie Latvijas armijas sabiedrotās Polijas armijas karavīri ar pienākošos godu un cieņu tika pārapbedīti blakus saviem cīņu biedriem Laucesas kapsētā.

Meklēšanas darbus veica Igors Karčevskis un grupa “Dinaburg”. Paldies par godprātīgu darbu poļu karavīru apbedījumu izpētē. Paldies Polijas Republikas vēstniecībai un Polijas kultūras un kultūras mantojuma ministrijas Kultūras mantojuma ārzemēs un kara zaudējumu  departamentam par veikto identifikācijas darbu un pārapbedīšanas nodrošinājumu, Latvijas poļu savienības Daugavpils nodaļai “Promieņ”, Rišardam Stankeviča kungam un Vandai Baulinas kundzei personīgi par ieguldījumu poļu karavīru apbedījumu vietu izpētē un labiekārtošanā, kā arī Daugavpils novada pašvaldībai un Laucesas Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcas draudzei par sadarbību un sapratni jautājumu risināšanā par karavīru pārapbedīšanu. Paldies visiem, kas ziedojuši savu laiku un darbu karavīru piemiņas saglabāšanai. Lai mūžīga piemiņa Polijas armijas karavīriem Latvijas zemē!

Page 1 of 7

Powered by WordPress & Theme by Anders Norén